Ikvienam ir tiesības justies brīvi savā ādā un mīlēt bez ierobežojumiem un bailēm. 
Taču daudzviet pasaulē — arī Eiropā — lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas, interseksuāļi un kvīri jeb LGBTIK joprojām saskaras ar diskrimināciju. 
Eiropas Savienība ir cieši apņēmusies cīnīties pret diskrimināciju. Šajā pārraidē uzzināsi vairāk par to, kā Eiropas Savienība cenšas veidot iekļaujošāku sabiedrību, kurā ikviens var justies droši.

Pret LGBTIK vērstas diskriminācijas apkarošana

Draudi mediju brīvībai un finansiālajai dzīvotspējai aizvien pieaug, tāpēc Eiropas Parlaments ir pieņēmis vienotu regulējumu mediju pakalpojumiem — Eiropas Mediju brīvības aktu. Šis akts ir ļoti būtisks, jo tas aizsargā žurnālistus un mediju darbiniekus, veicina mediju īpašumtiesību pārredzamību un starptautisko sadarbību, nodrošinot daudzveidīgu un neatkarīgu mediju vidi.

Eiropas Mediju brīvības akts

Am 10. Dezember 1948 verkündete die Generalversammlung der Vereinten Nationen in Paris die Allgemeine Erklärung der Menschenrechte. Diese Erklärung ist ein Meilenstein in der Geschichte der Menschenrechte, da in ihr zum ersten Mal die weltweit zu schützenden grundlegenden Menschenrechte festgelegt wurden. Sie wurde von einer Gruppe von Visionären mit unterschiedlichem beruflichem, kulturellem und religiösem Hintergrund verfasst. Sie arbeiteten in der kurz zuvor gegründeten Menschenrechtskommission der Vereinten Nationen zusammen. Die Erklärung wurde in mehr als 500 Sprachen übersetzt. Sie diente außerdem als Inspiration und Wegbereiterin für mehr als 70 Menschenrechtsabkommen, die weltweit oder regional dauerhaft gelten.

Allgemeine Erklärung der Menschenrechte - Deutsch

La Asamblea General de las Naciones Unidas aprobó la Declaración Universal de los Derechos Humanos el 10 de diciembre de 1948 en París. Es un documento que marca un hito en la historia de los derechos humanos porque, por primera vez, establece los derechos humanos fundamentales que deben protegerse universalmente. La Declaración consta de un preámbulo seguido de treinta artículos. La Unión Europea la ha adoptado plenamente, utilizándola para establecer normas en su legislación y acuerdos internacionales, así como para orientar su política exterior.

La Declaración Universal de los Derechos Humanos - español

Il 10 dicembre 1948, a Parigi, l'Assemblea Generale delle Nazioni Unite adotta la Dichiarazione universale dei diritti umani. Si tratta di un passo decisivo, perché, per la prima volta in assoluto, questo documento definisce i diritti umani fondamentali che godono di una protezione universale. L'UE ha fatto sua la Dichiarazione, che si compone di un preambolo e trenta articoli, prendendola come riferimento per stabilire norme nella sua legislazione e negli accordi internazionali e per orientare la sua politica estera.

La Dichiarazione universale dei diritti umani - italiano

Generalna skupščina Združenih narodov je 10. decembra 1948 v Parizu sprejela Splošno deklaracijo človekovih pravic. Deklaracija je v zgodovini človekovih pravic pomemben mejnik, saj so bile v njej prvič določene temeljne človekove pravice, ki jih je treba vedno varovati. Dokument je sestavljen iz preambule in tridesetih členov. Evropska unija je deklaracijo v celoti sprejela in jo uporablja za določanje standardov v evropski zakonodaji in mednarodnih sporazumih ter za usmerjanje svoje zunanje politike.

Splošna deklaracija človekovih pravic - slovenščina

The United Nations General Assembly proclaimed the Universal Declaration of Human Rights on 10 December 1948 in Paris. The Declaration is a milestone document in the history of human rights because, for the first time, it set out fundamental human rights to be universally protected. The document is composed of a preamble followed by thirty articles. The EU has fully embraced the Declaration's significance, using it to set standards in its legislation and international agreements, and to guide its external policy.

The Universal declaration of Human Rights - English

DROI Committee meeting

EP Plenary session - Debates on cases of breaches of human rights, democracy and the rule of law

EP Plenary session - Debates on cases of breaches of human rights, democracy and the rule of law (Rule 144) Latest attacks against women, women's rights defenders in Iran, and its arbitrary detention of EU nationals

EP Plenary session - The EU Guidelines on Human Rights Defenders

EP Plenary session - Women activism – human rights defenders related to sexual and reproductive health and rights (SRHR)

EP Plenary session - Human rights and democracy in the world and the European Union’s policy on the matter - annual report 2022

Meiteņu tiesību aktīviste Malāla Jūsafzaja no Pakistānas uzrunā Eiropas Parlamentā uzsvēra izglītības nozīmi valstīs ar zemiem ienākumiem. Viņa teica šo runu, saņemot 2013. gada Saharova balvu par domas brīvību. * Noskatieties visu runu Eiropas Parlamenta multimediju centrā: http://epyoutube.eu/q5wV

Malālas Jūsafzajas runa par izglītību | Eiropas Parlaments

Libērijas līdere Elēna Džonsone Sirlīfa aicināja sniegt starptautisku palīdzību, lai nepieļautu vardarbības atsākšanos viņas valstī pēc 14 gadus ilgā pilsoņu kara. Pirmā sieviete, kas ievēlēta par Āfrikas valsts prezidenti, uzstājās Eiropas Parlamentā 2006. gada septembrī vien astoņus mēnešus pēc stāšanās amatā. Viņa sacīja, ka Libērijas iedzīvotāji ir apņēmības pilni atstāt aiz muguras konfliktu, kas beidzās 2003. gadā. Viņa runāja par kara nodarītajiem postījumiem, atjaunošanas un izlīguma grūtībām un nepieciešamību pēc starptautiskas palīdzības ilgtspējīgai attīstībai. * Noskatieties visu runu Eiropas Parlamenta Multimediju centrā: http://epyoutube.eu/SpeechEllenJohnson

Elēnas Džonsones Sirlīfas runa par Libēriju | Eiropas Parlaments

Čehijas prezidents Vāclavs Havels par to, ka viņš jūtas kā eiropietis, četrus gadus pirms viņa valsts iestāšanās ES. Vāclavs Havels bija gan Čehoslovākijas pēdējais prezidents, gan arī pirmais demokrātiski ievēlētais prezidents valstī pēc komunistiskā režīma krišanas, kā arī pirmais Čehijas Republikas prezidents pēc tās dibināšanas. 2000. gadā — četrus gadus pirms viņa valsts iestāšanās ES — viņš uzrunā Eiropas Parlamentā runāja par eiropeiskuma izjūtu un Eiropas vienotību. * Noskatieties pilnu runu Eiropas Parlamenta Multimediju centrā.

Vāclava Havela runa par Eiropas identitāti | Eiropas Parlaments

Nobela miera prēmijas laureāts Deniss Mukvēge nosoda izvarošanu un vardarbību pret sievietēm kā karadarbības paņēmienu. Viņš nodibināja Panzi slimnīcu, kas atrodas Bukavu pilsētā Kongo Demokrātiskajā Republikā. Būdams ginekologs, viņš sniedza palīdzību tūkstošiem sieviešu, kas viņa dzimtenē cietušas no seksuālas un dzimumbalstītas vardarbības. Eiropas Parlaments novērtēja viņa darbu, 2014. gadā piešķirot viņam Saharova balvu par domas brīvību. Četrus gadus vēlāk viņš ieguva Nobela miera prēmiju. Viņš turpina vērst sabiedrības uzmanību uz seksuālo vardarbību pret sievietēm bruņotu konfliktu laikā. * Noskatieties visu runu Eiropas Parlamenta Multimediju centrā: http://epyoutube.eu/SpeechMukwege

Dr. Denisa Mukvēges runa Eiropas Parlamentā par seksuālo vardarbību Kongo

Pāvests Jānis Pāvils II sacīja, ka Vatikāns pilnībā atbalsta notiekošo Eiropas veidošanu – miermīlīgu procesu, kas apvieno cilvēkus un kalpo pasaulei kā vaduguns. Viņš aicināja uz iecietību starp cilvēkiem un ticībām un saudzīgu attieksmi pret dabu. Pāvests runāja par kristietības nozīmi Eiropas pagātnē un nākotnē. Viņš bija pirmais pāvests, kas apmeklēja Eiropas Parlamentu un uzrunāja to Strasbūrā 1988. gada oktobrī. * Noskatieties visu runu Eiropas Parlamenta Multimediju centrā: http://epyoutube.eu/SpeechPopeJohnPaulII

Pāvesta Jāņa Pāvila II runa par Eiropas veidošanu | Eiropas Parlaments

Holokaustā izdzīvojušajai Simonei Veilai Eiropas Savienības izveide ir vissvarīgākais notikums pēdējo 50 gadu laikā. 1995. gadā, holokausta 50. gadadienā, Veila Eiropas Parlamentam skaidroja, kā viņas pagātnes traģēdijas stiprināja viņas ticību Eiropas projektam. Viņa sacīja, ka ir svarīgi atgādināt jaunajai paaudzei par Eiropas Savienības nozīmīgo lomu miera un vienotības veicināšanā, īpaši laikā, kad ES tiek kritizēta. 1927. gadā Francijā dzimusī Veila izdzīvoja nacistu koncentrācijas nometnēs un ieņēma nozīmīgu lomu Eiropas feminisma un politikas procesos. 1979. gadā viņa kļuva par pirmo tieši ievēlētā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju un bija pirmā sieviete, kas vadīja asambleju. * Visu runu (12 minūtes) iespējams noskatīties Eiropas Parlamenta Multivides centrā: http://epfacebook.eu/q5D7

Simones Veilas runa par atziņām pēc holokausta | Eiropas Parlaments

Piecas dienas pēc Krievijas karaspēka iebrukšanas Ukrainā valsts prezidents Volodimirs Zelenskis uzrunāja Eiropas Parlamentu videosavienojumā no aplenktās Kijevas. Savā kaismīgajā runā viņš slavēja ukraiņu drosmi, nosodīja bezjēdzīgo slepkavošanu un aicināja Eiropas Parlamentu atbalstīt Ukrainas pieteikumu par iestāšanos ES. * Noskatieties pilnu 2022. gada 1. marta runas ierakstu Eiropas Parlamenta Multimediju centrā: http://epyoutube.eu/speechZelenskyy

Volodimira Zelenska runa par karu Ukrainā | Eiropas Parlaments

Dienvidāfrikas līderis Nelsons Mandela aicināja nevilcinoties izbeigt aparteīda sistēmu un sākt izlīgumu. Tas notika 1990. gada jūlijā. Tikai četrus mēnešus pēc viņa atbrīvošanas no 27 gadus ilgā ieslodzījuma. Tajā laikā Dienvidāfriku joprojām pārvaldīja baltādaino minoritātes valdība. Četrus gadus pēc šīs runas Mandela kļuva par demokrātiskās Dienvidāfrikas pirmo prezidentu. * Noskatieties pilnu runu Eiropas Parlamenta Multimediju centrā.

human rights

Vídeo

Fotoattēls

Fotoreportāžas

Audios

Medija publicēta šim marķējums

182

Vídeo

81

Fotoreportāžas

7

Audios

2167

Fotoattēls