Eiropas Savienība ir noteikusi ambiciozus mērķus attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Eiropas likumdevēji rūpīgi pēta Kopīgu centienu regulu (KCR), kas ir ES ievērojamākais instruments klimata jomā. Šis tiesību akts regulē aptuveni 60 % ES siltumnīcefekta gāzu emisiju.

reduction of gas emissions

economic policy

climate change

farming sector

Energy

Environment

Transport

Kopīgi centieni: Eiropas ambiciozo klimata mērķu pamats

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/20598932/N02-PUB-170613-EFFS-LV.srt

Tas bija nepieredzēts vienotības mirklis.

2015. gada Parīzes klimata nolīgums ir pasaules atbilde klimata pārmaiņu problēmai.

Kaut gan ASV ir izstājusies no nolīguma,

ES ir noteikusi ambiciozus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķus —

līdz 2030. gadam visās nozarēs samazinājums vismaz par 40 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni.

Tas nav viegls uzdevums. Bet ne neiespējams.

Eirodeputāti rūpīgi pēta Kopīgu centienu regulu —

Eiropas galveno instrumentu Parīzes vienošanās mērķu sasniegšanai —,

kurai jāaptver līdz 60 % visu ES emisiju.

Regula attieksies uz tādām nozarēm kā būvniecība, lauksaimniecība,

atkritumu apsaimniekošana, mazā ražošana un transports —

jomas, kas nav iekļautas 2005. gadā izveidotajā emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā.

Mums pret klimata pārmaiņām jāizturas vēl nopietnāk

un mums Eiropā ir centīgāk jāstrādā,

Kā saprotams no nosaukuma, katrai ES valstij būs jādod sava artava mērķu sasniegšanā.

Tiks noteikti saistoši nacionālie mērķi,

un bagātākajām valstīm paredzēts lielāks samazinājums.

Nabadzīgākās valstis saņems zināmus atvieglojumus.

ka kopīgiem klimata mērķiem jāstāv augstāk par valstu interesēm.

Ar regulu plānots samazināt CO2 emisijas par līdz 100 miljoniem tonnu —

milzīgs uzdevums, kuram Eiropu būtu jānostāda

uz stabila ceļa pārējā uz mazoglekļa ekonomiku.