Kas ir mikroplastmasas piesārņojums? Un kādēļ mūsu okeānos tā ir tik daudz? Šajā video izskaidrots, kādu ietekmi rada aizvien pieaugošā krīze mūsu okeānos.

EU politics

climate change

Environment

Mikroplastmasas piesārņojums

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/9809555/N01-PUB-181119-MPLAS-LV.srt

Mikroplastmasa ir sīkas plastmasas daļiņas, kuru diametrs nepārsniedz 5 milimetrus.

Mikroplastmasas piesārņojums ir visur — 

sākot ar okeāniem un laukiem un beidzot ar pārtiku un dzeramo ūdeni.

Katru gadu jūrās tiek ieskaloti 5 līdz 12 miljoni tonnu plastmasas atkritumu.

Zinātnieki uzskata, ka pasaules okeānos ir uzkrājušies 15 miljoni tonnu. 

Iespējams, ka līdz 2050. gadam plastmasas jau būs tikpat daudz, cik zivju.

Mikroplastmasa rodas pakāpeniski, plastmasas izstrādājumiem, piemēram,

 maisiņiem un pudelēm, rotaļlietām un pārtikas iepakojumam, sadaloties aizvien sīkākās daļiņās.

Tiklīdz tās ir kļuvušas pietiekami mazas, tās apēd jūras dzīvnieki, 

un tad, plēsoņām pārvēršoties medījumā, tās virzās augšup pa barības ķēdi pie lielākām zivīm un zīdītājiem.

Ietekme uz cilvēkiem barības ķēdes augšgalā nav noskaidrota.

Bet pētījumi liecina, ka dažām dzīvnieku sugām 

mikroplastmasas piesārņojums izraisa neauglību. 

Citu sugu dzīvnieki mirst no nepilnvērtīga uztura, jo barības vietā apēd milzīgu daudzumu plastmasas.

Parlaments ir apņēmies līdz 2025. gadam samazināt mūsu atkarību 

no plastmasas, kurai nav alternatīvu, vismaz par ceturtdaļu.

Tas arī atbalsta vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu aizliegumu visā Eiropā 

un finansējumu pētījumiem, lai atrastu ekoloģiski tīrākus, ilgtspējīgākus materiālus, ar ko aizstāt plastmasu.