Šis ir stāsts par Dīteru Rogallu, kurš, minoties uz velosipēda, cīnījās par Eiropu bez robežām. Viņa dēls Franks stāsta par Dītera sapni pieredzēt integrāciju, vienotību, sadarbību un mieru, kas plestos pāri valstu robežām.

Eirogalla: ar velosipēdu par brīvību

1989. gadā Jozefs Maģars un viņa Dienvidslāvijas televīzijas grupa tika nosūtīti filmēt tautas protestus par brīvību un demokrātiju kādreizējā Čehoslovākijā. Ieklausīsimies Jozefa atmiņās, kas mūs vedīs ceļojumā pa Bratislavas ielām.

Brīvības atslēgas — televīzijas operatora atmiņas par samta revolūciju Čehoslovākijā

Edīte Šteinšreibere Bruka dzimusi 1931. gadā Tisabercelā — Ungārijas mazpilsētā netālu no robežas ar Slovākiju un Ukrainu. Viņa ir rakstniece, dzejniece, scenāriste, režisore, dramaturģe, tulkotāja un holokaustā izdzīvojusī. Šis ir viņas stāsts. Simtiem stāstu, dokumentu, fotogrāfiju un videomateriālu, ko publicējuši cilvēki no visas Eiropas. Šis ir Eiropas Parlamenta sadarbības projekts “Mana vēsture”, un tā mērķis ir stāstīt par cilvēku likteņiem Eiropas vēstures līkločos.

Gaismas punkti vistumšākajā bezdibenī, Edīte Bruka: stāsts par izdzīvošanu

Renātas Blažovskas stāsts ir patiess stāsts par mīlestību, ģimeni un upurēšanos, kas risinājās Polijā, kad to divu pasaules karu un komunistu režīma laikā pārvaldīja sveši spēki.

Mīlestība, karš un ģimene: manu vecvecāku stāsts

Esiet sveicināti “Manā vēsturē”. Jūs klausāties raidījumu “Skats uz nākotni pagātnes atskaņās”. Šodien mūsu viesis ir Pols Kolovalds — žurnālists un rakstnieks, kurš savām acīm redzējis mūsdienu Eiropas Savienības dzimšanu. Viss aizsākas brīdī, kad Pols Kolovalds satiek vienu no Eiropas Savienības dibinātājiem Robēru Šūmanu. Savās tālākajās gaitās viņš strādā dažādos amatos Eiropas Komisijā un Eiropas Parlamentā, tostarp arī par informācijas ģenerāldirektoru un toreizējā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Pjēra Pfimlina biroja vadītāju. Pola Kolovalda stāstam ir divas daļas. Šī ir otrā daļa, kurā viņš dalās ar mums savā pieredzē, strādājot ar Eiropas Savienības dibinātājiem. Pirmajā daļā viņš mums pastāsta par saviem jaunības gadiem Eiropā kara laikā. Šīs aplādes pamatā ir intervija, ko vada Eiropas Parlamenta Rakstiskās tulkošanas ģenerāldirektors Valters Mavričs.

Biju līdzās, piedzimstot Eiropai — intervija ar Polu Kolovaldu — 2. daļa

ES dzīvoju austrumu un rietumu krustcelēs. Mani bērnības un pusaudzes gadi pagāja komunistu režīma laikā, savukārt jaunības laiks un pieaugušā dzīve — jau demokrātijas apstākļos. Ko nesīs nākotne? Savā platformā “Mans Eiropas vēstures nams ” mēs aicinām cilvēkus no visas Eiropas dalīties ar saviem personīgajiem stāstiem. Magdalēnas stāsts ir par tām Eiropā pieredzētajām milzu pārmaiņām, par miermīlīgo veidu, kā tautas atbrīvojās no komunisma, un par pāreju no dzīves apspiestībā uz brīvību. Tas ir aicinājums prast novērtēt brīvību un demokrātiju, pārliecinošs aicinājums pēc spēcīgas sieviešu lomas mūsdienu Eiropas sabiedrībā. [Šajā raidījumā izmantots fragments no Vojceha Jaruzeļska (Wojciech Jaruzelski) 1981. gada 13. decembra runas. © Autortiesības “Telewizja Polska S.A. – TVP”. Visas tiesības aizsargātas.]

“Dzīvot austrumu-rietumu krustcelēs” — stāsts par vēlmi pēc brīvības komunistu apspiestības laikos

1989. gada decembrī Rumānijā norisinājās vardarbīgi pilsoņu nemieri, kulminējot notikumos, kas šo valsti izmainīja uz mūžu. Kopā ar Otīliju izstaigāsim Bukarestes ielas un atsauksim atmiņā Rumānijas revolūcijas izšķirīgos notikumus. Simtiem stāstu, dokumentu, fotogrāfiju un videomateriālu, ko publicējuši cilvēki no visas Eiropas. Šis ir Eiropas Parlamenta sadarbības projekts “Mana vēsture”, un tā mērķis ir stāstīt par cilvēku likteņiem Eiropas vēstures līkločos.

Es piedalījos vēstures rakstīšanā: manas atmiņas par Rumānijas revolūciju

1939. gada 9. septembrī mazajā Mošinu ciematiņā netālu no Poznaņas iebrūk vērmahta karavīri. Nekavējoties sākas represijas, aresti un masu slepkavības. Traģiskākais ir 1943. gads, kad vācu okupācijas iestādes Mošinas iedzīvotājus apsūdz par dalību pretošanās kustībā. Vajāšanas skar arī Ježēviču ģimeni.

75. Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas 75. gadadiena: Marias stāsts

Šis stāsts ir par Katarīnu un viņas tēvu, kurš, pārcietis holokausta šausmas un necilvēcību, izdzīvoja, tomēr zaudējot daudzus mīļotos cilvēkus, kas gāja bojā Aušvicas koncentrācijas nometnē. Katarīna vēlējās savas atmiņas par tēva pieredzēto nodot nākamajām paaudzēm. Kopš agras bērnības viņa ir klausījusies stāstus par ģimenes traģisko pagātni. Pat tagad, kad aizritējuši jau vairāki desmiti gadu, viņai nav viegli runāt par šiem traģiskajiem notikumiem.

75. Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas 75. gadadiena: Katarīnas stāsts

Esiet sveicināti “Manā vēsturē”. Jūs klausāties raidījumu “Skats uz nākotni pagātnes atskaņās”. Šodien mūsu viesis ir Pols Kolovalds — žurnālists un rakstnieks, kurš savām acīm redzējis mūsdienu Eiropas Savienības dzimšanu. Viss aizsākas brīdī, kad Pols Kolovalds satiek vienu no Eiropas Savienības dibinātājiem Robēru Šūmanu. Savās tālākajās gaitās viņš strādā dažādos amatos Eiropas Komisijā un Eiropas Parlamentā, tostarp arī par informācijas ģenerāldirektoru un toreizējā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Pjēra Pfimlina biroja vadītāju. Pola Kolovalda stāstam ir divas daļas. Šī ir pirmā daļa, kurā viņš mums pastāsta par saviem jaunības gadiem Eiropā kara laikā. Otrajā daļā viņš ar mums dalās savā pieredzē, strādājot ar Eiropas Savienības dibinātājiem. Šīs aplādes pamatā ir intervija, ko vada Eiropas Parlamenta Rakstiskās tulkošanas ģenerāldirektors Valters Mavričs.

Biju līdzās, piedzimstot Eiropai — intervija ar Polu Kolovaldu - 1. daļa

Eiropas Parlaments atzīmē Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas 75. gadadienu arī platformā “Mans Eiropas vēstures nams”. Šā projekta ietvaros mēs esam apkopojuši cilvēku stāstus par šo ārkārtīgi nozīmīgo notikumu.

Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas 75. gadadiena: Liliānas Segres atmiņu stāsts

Šis ir Serža Klārsfelda stāsts. Seržs Klārsfelds ir franču vēsturnieks, rakstnieks un advokāts, kas dzimis 1935. gadā Bukarestē, Rumānijā. Tā aizsākas viņa un viņa ģimenes stāsts, kas cieši savijies ar Francijas vēsturi. Simtiem stāstu, dokumentu, fotogrāfiju un videomateriālu, ko publicējuši cilvēki no visas Eiropas. Šis ir Eiropas Parlamenta sadarbības projekts “Mana vēsture”, un tā mērķis ir stāstīt par cilvēku likteņiem Eiropas vēstures līkločos.

Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas 75. gadadiena: Serge Klarsfeld

„Kustības „Piektdienas nākotnei“ pirmsākumi meklējami mūsu skolas laiku demonstrācijās Eiropas atbalstam!” Šajā reportāžā dzirdēsim Georga dzīvesstāstu — to, kā Otrā pasaules kara laikā viņš, vēl būdams mazs zēns, izdzīvoja, kad britu gaisa spēki bombardēja Āheni, un to, kā viņš sāka darboties Eiropas vienotības labā. Tagad Georgs turpina to darīt kā Āhenes Starptautiskās Kārļa Lielā balvas komitejas loceklis. Simtiem stāstu, dokumentu, fotogrāfiju un videomateriālu, ko publicējuši cilvēki no visas Eiropas. Šis ir Eiropas Parlamenta sadarbības projekts “Mana vēsture”, un tā mērķis ir stāstīt par cilvēku likteņiem Eiropas vēstures līkločos.

„Mūsu demonstrācijas, kurās piedalījāmies skolas gados, lai atbalstītu Eiropu, bija priekšteces šodienas kustībai „Piektdienas nākotnei““. Kārļa Lielā balvas nozīme manā dzīvē

“Ko nozīmē būt eiropietim? Un man — ko man nozīmē būt nīderlandietei? Vai tas nozīmē būt dzimušai Nīderlandē? Vai to, ka man ir nīderlandiešu vecāki?” Savā platformā “Mans Eiropas vēstures nams ” mēs aicinām cilvēkus no visas Eiropas dalīties ar saviem personīgajiem stāstiem. Ingrīdas stāsts ir par identitāti, par viņas nīderlandietes identitāti. Viņas vēstījums ir par to, kā aizraušanās ar vēsturi viņai palīdzēja savas identitātes meklējumos.

Ko nozīmē būt nīderlandietei? Ceļojums vēsturē savas identitātes meklējumos

Bija 1989. gads. Andrea bija septiņi gadi, viņš dzīvoja Itālijā, savā dzimtajā pilsētiņā Forte dei Marmi Tirēnu jūras piekrastē. Šajā dzīves posmā Andrea bija sācis atklāt pasauli. Kopā ar ģimeni viņi ceļoja pa Itāliju un Eiropu — no austrumiem uz rietumiem un no ziemeļiem uz dienvidiem — un pieredzēja arī to, kā robežas sašķeļ pasauli. Taču tad kādā 1989. gada novembra dienā šo cilvēku skatījums uz Eiropu pilnībā mainījās. Satumstot vakaram, iestājās pagrieziena punkts visas Eiropas vēsturē. Simtiem stāstu, dokumentu, fotogrāfiju un videomateriālu, ko publicējuši cilvēki no visas Eiropas. Šis ir Eiropas Parlamenta sadarbības projekts “Mana vēsture”, un tā mērķis ir stāstīt par cilvēku likteņiem Eiropas vēstures līkločos. Sirsnīgi pateicamies Rai Direzione Teche par atļauju izmantot viņu audioierakstus.

“Mēs esam zvaigznes pie vienām debesīm”: kā Berlīnes mūra krišana veidoja kāda jauna cilvēka redzējumu par Eiropu

Šis ir stāsts par Elzu. Elzu Mavriču Kumaru. Viņas jaunība, pat vēl pusaudzes gadi, bija laikā, kad visapkārt valdīja bailes. Tagad Elzai Mavričai Kumarai ir 91 gads. Viņa uzticēja mums savu dzīvesstāstu. Ar savu skaidro, godprātīgo vēstījumu un dedzīgo aicinājumu saglabāt mieru Eiropā tas skar mūs visus. Simtiem stāstu, dokumentu, fotogrāfiju un videomateriālu, ko publicējuši cilvēki no visas Eiropas. Šis ir Eiropas Parlamenta sadarbības projekts “Mana vēsture”, un tā mērķis ir stāstīt par cilvēku likteņiem Eiropas vēstures līkločos.

Mūs vienmēr sauca tikai pēc numura un nekad — vārdā. Izdzīvojušās stāsts

Personiski stāsti no visas Eiropas <br>
“My House of European History” (MyHEH) ir unikāls sadarbības projekts, kurā vienkopus atspoguļota vēsture un eiropiešu dzīve. Šajā platformā ir simtiem stāstu, dokumentu, fotogrāfiju un videomateriālu, ar ko dalījušies cilvēki gan no Eiropas, gan visas pasaules.
MyHEH platforma ir kā forums, kurā iedzīvotāji var pastāstīt, ko viņiem nozīmē Eiropa un kāda ir viņu pašu loma tās vēsturē. MyHEH platformā apkopoti iedzīvotāju stāsti 24 valodās. Tie publicēti teksta, audio un video formātā, radot virtuālu bibliotēku ar cilvēku liecībām no visas Eiropas un pasaules.
Apmeklē platformu “My House of European History” un lasi, skaties un klausies mūsu jaunākos stāstus!
Vairāk raidierakstu vari klausīties Eiropas Parlamenta tīmekļa radio “Europarl Radio”.