European integration has been a key driver of economic growth, peace and social prosperity. But challenges remain and crises could arise. In one of its latest studies, “Increasing European added value in an age of global challenges: Mapping the cost of non-Europe (2022-2032)”, EPRS finds that more EU action in 50 policy areas could bring large gains to society, up to more than €2.8 trillion per year by 2032. In this podcast, we will look at the benefits from more EU action in the area of defence.

EPRS podcast policy - Mapping the cost of non-Europe: EU common defence

SEDE Exchange of views EU Defence Research Networks and the future of EU defence research

Plenary session week 27 2017 in Strasbourg - EU defence plan and the future of Europe

Plenary session week 27 2017 in Strasbourg - Topical debate - EU defence plan and the future of Europe (jointly with VP Katainen)

EP-056150A_MOGHERINI

EP-056103D_PLENARY_plenary 4

Public Hearing of the Subcommittee on Defence (SEDE) on ' International efforts to combat ISIL: military and strategic dimension'

Control of the acquisition and possession of weapons - Firearms Directive

Visit of Jerzy BUZEK, President of the European Parliament to the European Defence Agency EDA.

EP President meets the Deputy Chief Executive (Operations) of the European Defence Agency.

This infoclip illustrates the EU's Strategy for Security and Defence, featuring exterior and interior views of planes on patrol, various navy shots, and footage of drones operated via remote control. It also shows Ukrainian troops and Leopard 2 tanks in action. Footage is courtesy of NATO, see conditions of use: https://www.nato.int/cps/en/natolive/68162.htm

Infoclip: EU Strategy for Security and Defence

Piecas dienas pēc Krievijas karaspēka iebrukšanas Ukrainā valsts prezidents Volodimirs Zelenskis uzrunāja Eiropas Parlamentu videosavienojumā no aplenktās Kijevas. Savā kaismīgajā runā viņš slavēja ukraiņu drosmi, nosodīja bezjēdzīgo slepkavošanu un aicināja Eiropas Parlamentu atbalstīt Ukrainas pieteikumu par iestāšanos ES. * Noskatieties pilnu 2022. gada 1. marta runas ierakstu Eiropas Parlamenta Multimediju centrā: http://epyoutube.eu/speechZelenskyy

Volodimira Zelenska runa par karu Ukrainā | Eiropas Parlaments

Polijas prezidents Lehs Valensa 1991. gadā izklāstīja savu redzējumu par Polijas nākotni Eiropā pēc komunistiskā režīma sabrukuma. Bijušais kuģubūvētavas strādnieks Valensa vadīja "Solidaritāti" – kustību par demokrātiju, kas veicināja komunistiskā režīma sabrukumu Polijā 1989. gadā. Uzrunā Eiropas Parlamentā viņš runāja par cerībām un sarežģījumiem, kuri saistās ar bijušā Austrumeiropas bloka valstu integrāciju plašākā Eiropas saimē. *Noskatieties visu runu Eiropas Parlamenta Multimediju centrā.

Leha Valensas runa par nākotni pēc komunistiskā režīma | Eiropas Parlaments

The European Parliament has called for urgent action to counter hate speech and hate crime.     
MEPs say they should be added to the list of so-called Euro-crimes, meaning common standards and sanctions across the EU.     

They want to extend the current EU framework - which covers hatred based on race, skin colour, religion and ethnicity - to include sex, sexual orientation, age and disability.    
 
Parliament also called for measures to stop the internet and social media being used to spread hate.

MEPs call for tough EU-wide rules to tackle hate speech and hate crime

On 1 November 1993, the Maastricht Treaty came into force! It marked a new stage in the process of European integration by creating 'an ever-closer union among the peoples of Europe'.   

The Treaty is the cornerstone of the European Union that we know today. It gave more power to the people by increasing the lawmaking powers of the European Parliament!  

Did you know that thanks to the Maastricht Treaty you, as EU citizen, can vote and stand in EU elections in any EU country? Your next chance is in June 2024!

The Maastricht Treaty: 30 years of ever-closer union

As Russia’s full-on invasion of Ukraine enters its second year, many refugees have picked up the pieces of their shattered lives and are rebuilding them in the European Union. Their stories are a tale of strength, resilience and solidarity. Here, four of them, living in Germany, Poland and Spain, tell their stories.        
      
The European Parliament continues to stand by Ukraine and its people. Learn more: http://epyoutube.eu/UkraineOneYearOn

Meet Ukrainian refugees who fled the war

MEPs welcomed the International Criminal Court’s decision to issue an arrest warrant for Vladimir Putin. The Russian president stands accused of war crimes over the alleged deportation of Ukrainian children.  

Parliament has repeated its call to establish a special tribunal to hold Russian leaders accountable for the crime of aggression against Ukraine.

Parliament welcomes ICC arrest warrant for Vladimir Putin

2022. gada 24. februārī Kremlis sāka visaptverošu uzbrukumu Ukrainai. Neprovocētais, nepamatotais un nelikumīgais karš pret kaimiņu šokēja pasauli un mainīja Eiropas attiecības ar Krieviju. ES un Eiropas Parlaments turpina solidarizēties ar Kijivu, nosodot Krievijas agresiju, nosakot sankcijas vainīgajiem un sniedzot finansiālu un materiālu palīdzību Ukrainas un ES iedzīvotājiem.

Ukraina: Pēc viena gada…

Eiropas Parlaments piešķīra 2022. gada Saharova balvu par domas brīvību drosmīgajai Ukrainas tautai, ko pārstāv Ukrainas prezidents Zeļenskis, šīs valsts vēlētie vadītāji un pilsoniskā sabiedrība. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24.februārī miljoniem cilvēku ir pārvietoti un desmitiem tūkstoši ir nogalināti vai ievainoti. Tomēr, spītējot iebrucēju nežēlībai un neskatoties uz neiedomājamām ciešanām, Ukrainas tauta atsakās padoties. Piešķirot tai Saharova balvu, Eiropas Parlaments atkārtoti apliecina solidaritāti ar Ukrainas tautu cīņā par brīvību un neatkarību.

2022. gada Saharova balva drosmīgajai Ukrainas tautai

MEPs are set to call for bolder steps to mitigate the social and economic impact of the war in Ukraine.    
   
Parliament will set its position on cleaner fuels for the shipping industry and new infrastructure for alternative fuels for road transport. It will also lay out priorities for the 2023 EU budget.    
   
Plus, the winner of the 2022 Sakharov Prize for Freedom of Thought will be announced. All that and more, coming up in Strasbourg.

War, fuels, EU budget, Sakharov winner – coming up in Strasbourg

Vai Eiropas Komisija pagājušajā gadā Eiropas Savienībā izpildīja solīto? Un kādi ir tās plāni nākamajam gadam? Eirodeputāti iztaujāja priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu par Krievijas sākto karu Ukrainā, enerģijas cenu straujo kāpumu un tiesiskuma ievērošanu. Tika runāts arī par klimata pārmaiņām, ekonomiskās krīzes pārvarēšanu un cilvēktiesību aizsardzību.

2022. gada debates par stāvokli Eiropas Savienībā

Konference par Eiropas nākotni tuvojas nobeigumam. Konferences plenārsesijā kopīgi piedalījās Eiropas un dalībvalstu parlamentu, ES iestāžu un pilsoniskās sabiedrības grupu dalībnieki, sociālie partneri un vietējo un reģionālo iestāžu pārstāvji. Viņi pabeidza darbu pie iedzīvotāju ieteikumiem par Eiropas vērtībām un demokrātiju, migrāciju un ES vietu pasaulē. Plenārsesijā arī apsprieda ieteikumus par veselību, klimata pārmaiņām, ekonomiku, kultūru un digitālo pārveidi.

Konferences plenārsesijā izstrādā iedzīvotāju ieteikumus par labākas ES veidošanu

Parlaments apspriedīs steidzamo situāciju Ukrainā vairāk nekā mēnesi pēc tam, kad Krievija uzsāka nelikumīgo, neprovocēto iebrukumu. Eirodeputāti balsos par jauninājumiem Eiropas enerģētikas tīkla uzraudzībā, kas pavērsīs ceļu modernai, neatkarīgai un zaļai enerģētiskai infrastruktūrai. Darba kārtībā ir arī sieviešu un meiteņu tiesības Afganistānā, "tiesības labot" patēriņa preces un "lielo datu" izmantošanas uzraudzība. Tas viss un vēl citi notikumi plānoti Strasbūrā.

Nākamnedēļ Strasbūrā — Ukraina, enerģētika, sievietes Afganistānā

Parlaments debatēja, kā rīkoties, ņemot vērā aizvien pieaugošo Ukrainas bēgļu skaitu pēc Krievijas iebrukuma. Eirodeputāti apsprieda ietekmi uz ES drošību, aizsardzību un lomu pasaulē. Eirodeputāti arī aicināja apturēt tā saucamās zelta pases un labāk aizsargāt Eiropas demokrātiskās valstis pret ārvalstu iejaukšanos.

Plenārsesijas nozīmīgākie jautājumi – Ukraina, Sieviešu diena un ārvalstu iejaukšanās

Eiropas Parlaments ir visstingrākajā veidā nosodījis Krievijas iebrukumu Ukrainā. Ārkārtas sēdē eirodeputāti aicināja Krieviju nekavējoties izvest savu karaspēku un atjaunot Ukrainas teritoriālo nedalāmību un suverenitāti. Deputāti pauda solidaritāti ar Ukrainas sabiedrību un aicināja vēl vairāk atbalstīt neaizsargātākos iedzīvotājus. Parlaments aicināja ES vēl bargāk vērsties pret Vladimira Putina režīmu.

Krievijas iebrukums Ukrainā: “Mēs nenovērsīsimies”

Eiropas pilsoņi nobalsoja par 40 ieteikumiem, ko tie nākamajā konferences plenārsēdē Strasbūrā apspriedīs ar ES iestādēm, valdībām, eirodeputātiem un pilsonisko sabiedrību. Paneļdiskusijas par migrāciju un ES lomu pasaulē trešā, pēdējā sesija notika Māstrihtā.

Migrācija, ārpolitika: pilsoņi gatavo ieteikumus Māstrihtā

Konference par Eiropas nākotni ir savedusi kopā pilsoņus no visas ES ar vienu mērķi – piedāvāt idejas par nākotnes ES. Iepazīstieties ar Kjaru, Danielu un Mikalaki, kuri piedalījās paneļdiskusijā par demokrātiju, ES vērtībām, tiesiskumu un drošību.

Kjara, Daniels un Mikalakis: apspriežot demokrātiju, drošību un ES vērtības

Konferences par Eiropas nākotni ceturtajā pilsoņu paneļdiskusijā tika diskutēts un debatēts par migrāciju un ES lomu pasaulē. Nedēļas nogalē Strasbūrā sanāca 200 eiropiešu, lai paustu savas bažas un idejas.

32 rezultāti