EU financed railway projects in Gävle, Sweden

Railway infrastructure upgrade Gävle-Åänge, Sweden - Recovery and Resilience (RFF)

EP Plenary session - Intelligent Road Transport Systems

In the Tricity agglomeration (Gdańsk, Gdynia, Sopot), a large proportion of EU Cohesion funds are spent on road infrastructure. This infoclip shows the Gdańsk-Sucharski-Słowacki roads connecting Lech Wałęsa Airport with the seaport that have been built or renovated with EU Cohesion fund co-financing of 260 million euros. In Gdynia, Kwiatkowski road 41.1 million euros, Janek Wiśniewski street and the Wzgórze St. Maximilian interchange have been expanded. Using the EU support of 31.8 million euros, Tristar – an integrated traffic control system in Gdańsk, Gdynia and Sopot – has been developed and brought into use, which has shortened public transport journey times by 15%.

Infoclip: Road infrastructure - Cohesion Fund - Gdansk (Poland)

This infoclip shows the construction works for the new tram line in Tallinn (Estonia) running along a stretch of about 2.5 kilometers, starting at the intersection of Kivisilla and Gonsiori Streets and extending to Põhja Puiestee. The aim of the works is to improve the comfort of public transport, connecting Tallinn's main transport hubs and making transfers as easy as possible. The Vanasadama tram line construction works, including VAT and owner’s supervision, cost about €46 million, with €36.5 million from the EU Recovery and Resilience Facility (RRF).

Infoclip: Construction of the Old City Harbour tram line - Recovery and Resilience Facility (RRF) – Tallinn (Estonia)

Pieaugošais pieprasījums un ģeopolitiskā spriedze var apgrūtināt piekļuvi tehnoloģijām un rūpniecībai svarīgiem resursiem.     Eiropas Parlaments ir apstiprinājis jaunu tiesību aktu, lai palīdzētu nodrošināt viedtālruņiem, elektriskajiem transportlīdzekļiem, saules paneļiem un citiem viedtālruņiem nepieciešamo izejvielu piegādi.        Likums par kritiskajām izejvielām veicinās ES stratēģisko autonomiju, radīs darbavietas un sekmēs pāreju uz videi nekaitīgām un digitālām tehnoloģijām.           Uzziniet vairāk mūsu īsajā skaidrojošajā video.     

Būtisku izejvielu nodrošināšana ES pārejai uz digitālo un zaļo ekonomiku  

Have you ever used an app to help get you to your destination? How long would it take by car? What's the best route? Could public transport get you there faster?
 
The better the data available to the app, the more accurate the answers. MEPs have passed new rules to ensure the information about roads needed by connected vehicles and journey planners is more easily available across the EU.
 
Intelligent transport systems will make our roads safer, greener and more efficient.

Digital traffic data: Rules to improve transport connectivity

Eiropas Parlaments ir pieņēmis jaunus noteikumus, kas atvieglotu videi nekaitīgo transportlīdzekļu uzpildīšanu. ES vēlas sniegt savu artavu tādu elektriskās uzlādes un ūdeņraža uzpildes punktu tīkla izveidē, kas ir tikpat praktiski un viegli pieejami kā degvielas uzpildes stacijas. Tikmēr lidostām un lielajām ostām būs jānodrošina lidmašīnas un kuģi ar elektroenerģiju. Šie noteikumi ir daļa no "Gatavi mērķrādītājam 55 %" pasākumiem, kas vērsti uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un no oglekļa brīvas ES izveidošanu.

Paplašinot alternatīvās degvielas infrastruktūru ES

Phones, computers, electric cars… they all use batteries. And demand is increasing rapidly.    
 
The European Parliament has approved new rules to reduce the impact on the environment, ensuring minimum standards for recycling batteries and their component materials.

Circular economy: getting more life from batteries

ES virzoties uz nulles siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni līdz 2050. gadam, Eiropas Parlaments vēlas nodrošināt, lai neviens netiktu atstāts novārtā. Tāpēc Eiropas Parlamenta deputāti ir apstiprinājuši vērienīgu Sociālo klimata fondu, kura mērķis ir atbalstīt neaizsargātas mājsaimniecības, mazos uzņēmumus un transporta lietotājus. Fondu finansēs no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, kas liek lielajiem piesārņotājiem maksāt par radīto kaitējumu. Uzziniet, kā fonds darbosies, skatot mūsu īso jautājumu un atbilžu video.

Enerģētikas pāreja: Fonds neaizsargātāko iedzīvotāju atbalstam

Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) pamatā ir princips “maksā piesārņotājs” Eiropas Parlaments 2023. gada aprīlī pieņēma vērienīgus tiesību aktus, lai atjauninātu ETS un samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas. Jaunā sistēma nodrošinās, ka vairāk nozaru maksās par savām emisijām, un veicinās lielākus ieguldījumus zaļajās tehnoloģijās. Pārskatītā ETS ir daļa no ES tiesību aktiem “Gatavi mērķrādītājam 55%” klimata krīzes risināšanai. Uzziniet vairāk mūsu īsajā, animētajā jautājumu un atbilžu video.

Atjauninātās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas skaidrojums

ES vēlas panākt, lai līdz 2050. gadam bezemisiju automašīnas un autofurgoni kļūtu par normu. Eiropas Parlaments ir sācis rīkoties, lai pakāpeniski izņemtu no aprites ar degvielu kurināmo darbināmus transportlīdzekļus un aizstātu tos ar videi nekaitīgākiem modeļiem. Uzziniet, kā tas notiek mūsu īsajā jautājumu un atbilžu animācijā.

CO2 emisiju samazināšana ar tīrākiem automobiļiem – jaunie ES noteikumi

What if you could easily get from home to work using two different bikes and a train? What if such a trip was simple and hassle-free? This is already a reality in the Netherlands with train-bike schemes at many railway stations. The European Parliament is calling for the rollout of an EU Cycling Strategy to encourage more people to use this healthy, quiet and carbon neutral mode of transport.

Towards an EU Cycling Strategy

Sākot no 2035. gada, visiem jaunajiem automobiļiem, kas ražoti ES tirgum, jābūt bezemisiju automobiļiem. Parlaments cenšas to panākt, paketes "Gatavi mērķrādītājam 55 %" ietvaros pieņemot jaunus noteikumus par CO2 emisiju standartiem automobiļiem un autofurgoniem. Vecākus automobiļus (arī tos, kurus darbina ar dīzeļdegvielu) varēs izmantot līdz to dzīves cikla beigām, bet ieguldīt nākotnes automobiļos jāsāk jau tūlīt. Eirodeputāti vēlas, lai autoražotāji jau tagad sāktu izstrādāt cenas ziņā pieejamus, ar elektrību darbināmus automobiļus un autofurgonus, lai varētu līdz 2035. gadam apmierināt tirgus pieprasījumu un līdz 2050. gadam sasniegt ES klimata mērķus.

Bezemisiju automobiļi līdz 2035. gadam: skaidrojam jaunos ES noteikumus

Ko ES dara mūsu labā? Tā nodrošina, ka mūsu pārtika un citas preces ir drošas. Tā savieno Eiropu ar drošu infrastruktūru, padarot ceļošanu lētāku un vieglāku. Vienotais tirgus sniedz darba iespējas miljoniem ES iedzīvotāju. Un zvanīt mājiniekiem no jebkuras ES valsts tagad ir lētāk kā jebkad agrāk. Nav slikti, vai ne?

Ko ES ir darījusi manā labā?

Eiropas zaļais kurss, pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, Klimata akts, emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, zaļais finansējums... Ko tas viss nozīmē? Kā tas darbojas? Un kā ES risina pieaugošos klimata pārmaiņu draudus?

Zaļais kurss, Fit for 55, Klimata akts… kas tie ir?

Eiropas Savienība ir apņēmusies izveidot Sociālo klimata fondu, lai palīdzētu iedzīvotājiem un uzņēmumiem pāriet uz tīru enerģiju. Cenšoties sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, bloks plāno paplašināt savu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, iekļaujot tajā ēkas un autotransportu. Parlaments vēlas panākt ilgtspējīgu vienošanos, kas palīdzētu neaizsargātām mājsaimniecībām un apkarotu enerģētisko nabadzību. Tas vēlas arī palīdzēt uzņēmumiem kļūt energoefektīvākiem.

Parlaments rīkojas, lai palīdzētu eiropiešiem pāriet uz tīru enerģiju

Lai sasniegtu oglekļa nulles emisiju līdz 2050. gadam, Eiropā būs jāīsteno vērienīgas pārmaiņas vairākās jomās. Viena no tām ir pārvietošanās. Pašlaik apmēram 20 % no CO2 emisijām Eiropā rada autotransports. Parlaments aicina izvirzīt ambiciozākus mērķus automobiļu un furgonu CO2 emisiju samazināšanai līdz 2030. gadam.

Gatavi mērķrādītājam 55 %: mazinot automobiļu un furgonu CO2 emisijas

Konference par Eiropas nākotni nedēļas nogalē atgriezās Eiropas Parlamentā Strasbūrā. Pārstāvji no divām Eiropas pilsoņu paneļdiskusijām (pavisam bija četras) un valsts mēroga paneļdiskusijām izklāstīja savus ieteikumus par to, kā padarīt ES labāku. Aplūkotie temati bija Eiropas demokrātija, vērtības un tiesības, tiesiskums un drošība, kā arī klimata pārmaiņas, vide un veselība. Pilsoņi pārrunāja savas idejas ar Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu deputātiem un pārstāvjiem no ES iestādēm, valstu valdībām, reģionālajām un vietējām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības.

Pilsoņi apspriež ieteikumus ar iestādēm, deputātiem un NVO

Šā gada pirmajā plenārsesijā eirodeputāti par savu jauno priekšsēdētāju ievēlēja Robertu Metsolu un apsprieda ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu Francijas prioritātes ES prezidentūras laikā. Parlaments balsoja par drošākiem digitāliem pakalpojumiem un dzīvnieku pārvadāšanu.

Plenārsesijas nozīmīgākie jautājumi – jaunā Parlamenta priekšsēdētāja un tiešsaistes platformas

Varšavā gan klātienē, gan tiešsaistē Eiropas pilsoņi piedalījās paneļdiskusijas par klimata pārmaiņām, vidi un veselību trešajā, pēdējā sesijā. Viņi vienojās par ieteikumiem, ko piedāvās konferences par Eiropas nākotni plenārsēdē.

72 rezultāti