This infoclip gives an overview of tech giants such as Amazon, Meta, Google,TikTok, LinkedIn and X. In 2025 Meta announced the end of its third party fact-checking program. In 2024 the Commission opened proceedings against TikTok for not having assessed risks linked to election integrity during the recent Romanian presidential elections. The Commission also proceeded against X and preliminary findings confirmed its breach of the DSA. This infoclip shows a woman buying on Amazon, people scrolling on Social media, and offices building of TikTok (Source : Tiktok).

Infoclip: Digital Services Act (DSA), E-Commerce and Social Media

EU membership means belonging to one of the world’s largest economies and its biggest single market.
 
It contributes to growth and brings more choice for consumers.    
     
The EU tackles inequalities between its regions, supporting agriculture, small businesses and innovation and spurring modern, greener economies.    
     
As a powerful global actor, it secures better access and fairer prices on world markets.

Investment, growth, choice: the economic benefits of EU membership - VT EE24

Investment, growth, choice: the economic benefits of EU membership - 4-5 EE24

Investment, growth, choice: the economic benefits of EU membership -16:9 EE24

Dalība ES nozīmē piederību vienai no pasaules lielākajām ekonomikām un lielākajam vienotajam tirgum. Tā veicina izaugsmi un sniedz lielāku izvēli patērētājiem. ES novērš nevienlīdzību starp tās reģioniem, atbalsta lauksaimniecību, mazos uzņēmumus un jaunievedumus, kā arī sekmē modernu un videi draudzīgāku ekonomiku. Kā spēcīgs globāls dalībnieks tā nodrošina labāku piekļuvi pasaules tirgiem un taisnīgākas cenas.

Ieguldījumi, izaugsme, izvēle: ieguvumi no dalības ES

EP deputāti ir pieņēmuši pasākumus, lai palīdzētu ES valstīm aizsargāt savas intereses, saskaroties ar trešo valstu ekonomisko šantāžu un kropļojošu tirgus ietekmi. ES valstis var saskarties ar piespiedu pasākumiem no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, kuras ir neapmierinātas ar noteiktu politisko nostāju. Savukārt ārvalstu subsīdijas var apdraudēt vienlīdzīgu konkurences apstākļu principu ES vienotajā tirgū. Uzziniet vairāk par pretpiespiešanas instrumentu un regulu par ārvalstu subsīdijām.

ES ekonomikas aizsardzība pret negodīgu ārēju ietekmi

No viedtālruņiem līdz viedajām pilsētām – savienotie objekti rada arvien vairāk datu. Eiropas Parlaments vēlas atbrīvot to potenciālu. Dati ir inovāciju atslēga tādās nozarēs kā tehnoloģijas, veselība, transports un lauksaimniecība. Eiropas Parlamenta deputāti ir nobažījušies, ka pārāk liela daļa no tiem paliek neizmantota vai tehnoloģiju gigantu rokās. Viņi vēlas jaunus noteikumus, kas palīdzētu mazākiem uzņēmumiem un valsts iestādēm piedāvāt labākus produktus un pakalpojumus. Datu akts noteiks pamatu nākotnes ekonomikai.

Ko jaunais ES Datu akts dod uzņēmumiem, novatoriem un eiropiešiem?

The single market turns 30 in 2023. It has brought unity and opportunities to Europeans, eliminating old barriers to allow more than 460 million people and business to move, communicate and trade freely across 31 countries.

The European Parliament continues to work to adapt the single market further to respond to current challenges and make full use of its potential.

30 years of the European single market

Viens no ES lielākajiem panākumiem ir kopēja ekonomikas tirgus izveide, un 2023. gadā apritēs 30 gadi kopš šī nozīmīgā notikuma. Eiropas vienotais tirgus ir nodrošinājis ekonomisko vienotību Eiropā, kā arī preču, cilvēku, pakalpojumu un kapitāla brīvu kustību. Atskatīsimies pagātnē, lai uzzinātu, kā tapa viens no mūsdienu ES pīlāriem.

Laiku lokos: Eiropas vienotā tirgus 30 gadi

Izspiedējprogrammatūru uzbrukumu apturēšana ir galvenā prioritāte, norādīja eirodeputāti, apstiprinot jaunus, stingrus kiberdrošības noteikumus. ES iedzīvotājus, uzņēmumus un valdības aizvien biežāk apdraud hakeri un kibernoziedznieki. Saskaņā ar ES TID 2 direktīvu Eiropas Parlaments ir apstiprinājis saskaņotu sistēmu, lai aizsargātu mūsu privātumu un finanses un uzlabotu tiešsaistes vides drošību.

Vēršoties pret hakeriem: Eiropas Parlaments apstiprina pasākumus kibernoziegumu apkarošanai

25 gadu laikā vienotais tirgus ir izpleties no 12 līdz 28 ES dalībvalstīm, un tajā uz divpusēju nolīgumu pamata ir iekļāvušās arī Norvēģija, Islande, Lihtenšteina (EEZ valstis) un Šveice. Neskatoties uz neskaidrībām un izaicinājumiem, ES brīvās tirdzniecības zona arvien ir nepieredzēti pievilcīga visām kontinenta valstīm.

Vienotajam tirgum 25. gadi: daudz sasniegumu, bet vēl daudz darāmā

Parlaments apstiprināja divus nozīmīgus tiesību aktus digitālajā jomā, lai padarītu tiešsaistes vidi drošāku un taisnīgāku. Eirodeputāti aicināja ES veikt pasākumus, lai atvieglotu eksportu no Ukrainas un nodrošinātu pārtikas piegādes pasaulei. Viņi arī atkārtoti apliecināja atbalstu tiesībām uz abortu pēc ASV Augstākās tiesas nesen pieņemtā lēmuma, atbalstīja plānus uzlabot ES aprūpes nozari un vienojās, ka Horvātijai jāievieš eiro.

Plenārsesijas nozīmīgākie jautājumi – digitālie akti, pārtikas nodrošinājums un tiesības uz abortu.

Parlamentā notiks galīgais balsojums par diviem kardināli jauniem likumiem tiešsaistes jomas regulēšanai. Deputāti apspriedīs Ukrainai un Moldovai nupat piešķirto ES kandidātvalsts statusu, un Čehijas premjerministrs izklāstīs savas valsts prioritātes sešus mēnešus ilgajai ES Padomes prezidentūrai. Tas viss un vēl citi notikumi plānoti Strasbūrā.

Digitālie akti, Ukraina un Padomes prezidentūra — nākamnedēļ Strasbūrā

Tiešsaistes un digitālā saziņa ir pārņēmusi mūsu dzīvi. Mēs saskaramies ar digitālajiem tirgiem un pakalpojumiem it visos dzīves aspektos – kārtojot darījumus un izklaidējoties, pērkot un pārdodot, izplatot informāciju un vienkārši tērzējot. Bet kurš uzrauga platformas un uzņēmumus, kuri to visu nodrošina? Vai mūsu personas dati ir drošībā? Kā panākt labāka regulējuma ievērošanu? Tie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem atbildes sniegs divi nozīmīgi tiesību akti – Digitālo tirgu akts un Digitālo pakalpojumu akts.

Digitālā joma: “Mēs atgūstam kontroli”

Jau vairāk nekā četrus gadus eiropieši, ceļojot ES teritorijā, var izmantot “viesabonēšanu kā mājās” un zvanīt no ārzemēm bez papildu maksas. Apmeklējot citas valstis darba darīšanās vai atpūtas braucienā, zvanu veikšana, īsziņu sūtīšana un datu izmantošana ārzemēs izmaksā tikpat, cik savā valstī. Eirodeputāti vēlas paplašināt un atjaunināt tiesību aktus, pielāgojot tos nākamajai desmitgadei.

Mobilie sakari: viesabonēšana neapstājas!

Parlaments izteiks savas domas par to, kā sekmīgāk regulēt uzņēmumus, kas piedāvā preces un pakalpojumus tiešsaistē, un kā turpmāk veidot ES lauksaimniecības politiku, lai padarītu nozari videi draudzīgāku, ilgtspējīgāku un godīgāku. Priekšsēdētāju konference izlems, kuram piešķirt 2020. gada Saharova balvu par domas brīvību. Šie un citi jautājumi tiks skatīti plenārsesijas laikā.

Nākamās plenārsesijas darba kārtībā: noteikumi tiešsaistes platformu darbībai, lauksaimniecības nākotne un Saharova balva

Mēs aizvien vairāk dzīves pavadām tiešsaistē, tāpēc Parlaments uzskata, ka mums nepieciešami jauni noteikumi digitālo pakalpojumu sniedzējiem. Sākot ar iepirkšanos tiešsaistē un beidzot ar sociālajos plašsaziņas līdzekļos kopīgotu saturu — eirodeputāti vadās pēc vienkārša principa: ja kaut kas ir pretlikumīgs bezsaistē, tam jābūt pretlikumīgam arī tiešsaistē.

Pretlikumīgi bezsaistē? Tad jābūt pretlikumīgam arī tiešsaistē

Ilhamam Tohti pasniedza 2019. gada Saharova balvu par domas brīvību, Parlaments ievēlēja jaunu Eiropas Ombudu un eirodeputāti balsojumā nosodīja pret LGBTI kopienu vērstu naida runu. Parlaments balsoja arī par pasākumiem Eiropas apputeksnētāju glābšanai un lūdza skaidrojumu par digitālajiem nodokļiem.

81 rezultāti