Ikvienam ir tiesības justies brīvi savā ādā un mīlēt bez ierobežojumiem un bailēm. 
Taču daudzviet pasaulē — arī Eiropā — lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas, interseksuāļi un kvīri jeb LGBTIK joprojām saskaras ar diskrimināciju. 
Eiropas Savienība ir cieši apņēmusies cīnīties pret diskrimināciju. Šajā pārraidē uzzināsi vairāk par to, kā Eiropas Savienība cenšas veidot iekļaujošāku sabiedrību, kurā ikviens var justies droši.

Pret LGBTIK vērstas diskriminācijas apkarošana

Draudi mediju brīvībai un finansiālajai dzīvotspējai aizvien pieaug, tāpēc Eiropas Parlaments ir pieņēmis vienotu regulējumu mediju pakalpojumiem — Eiropas Mediju brīvības aktu. Šis akts ir ļoti būtisks, jo tas aizsargā žurnālistus un mediju darbiniekus, veicina mediju īpašumtiesību pārredzamību un starptautisko sadarbību, nodrošinot daudzveidīgu un neatkarīgu mediju vidi.

Eiropas Mediju brīvības akts

The United Nations General Assembly proclaimed the Universal Declaration of Human Rights on 10 December 1948 in Paris. The Declaration is a milestone document in the history of human rights because, for the first time, it set out fundamental human rights to be universally protected. The document is composed of a preamble followed by thirty articles. The EU has fully embraced the Declaration's significance, using it to set standards in its legislation and international agreements, and to guide its external policy.

The Universal declaration of Human Rights - English

DROI Committee meeting

EP Plenary session - Debates on cases of breaches of human rights, democracy and the rule of law

EP Plenary session - Debates on cases of breaches of human rights, democracy and the rule of law (Rule 144) Latest attacks against women, women's rights defenders in Iran, and its arbitrary detention of EU nationals

EP Plenary session - The EU Guidelines on Human Rights Defenders

EP Plenary session - Women activism – human rights defenders related to sexual and reproductive health and rights (SRHR)

EP Plenary session - Human rights and democracy in the world and the European Union’s policy on the matter - annual report 2022

EP Plenary session- Debates on cases of breaches of human rights, democracy and the rule of law - The arrest of Cardinal Zen and the trustees of the 612 relief fund in Hong Kong

Conference - The Future of Human Rights

EP Plenary Session - Debates on cases of breaches of human rights, democracy and the rule of law - Links related to this program Forced labour in the Linglong factory and environmental protests in Serbia

EP Plenary Session - Debates on cases of breaches of human rights, democracy and the rule of law - Continuous crackdown on civil society and human rights defenders in Russia: the case of human rights organisation Memorial

EP Plenary Session - Debates on cases of breaches of human rights, democracy and the rule of law - Human rights violations by private military and security companies, particularly the Wagner Group

EP Plenary Session - Debates on cases of breaches of human rights, democracy and the rule of law - Situation in Somalia

EP Plenary Session - Debates on cases of breaches of human rights, democracy and the rule of law - The human rights situation in Cameroon

FEMM Committee - Public Hearing - Afghan Women as Peace Builders and Community Leaders Committee on Women's Rights and Gender Equality

EP Plenary session - Debates on cases of breaches of human rights, democracy and the rule of law - The state law relating to abortion in Texas, USA

Meiteņu tiesību aktīviste Malāla Jūsafzaja no Pakistānas uzrunā Eiropas Parlamentā uzsvēra izglītības nozīmi valstīs ar zemiem ienākumiem. Viņa teica šo runu, saņemot 2013. gada Saharova balvu par domas brīvību. * Noskatieties visu runu Eiropas Parlamenta multimediju centrā: http://epyoutube.eu/q5wV

Malālas Jūsafzajas runa par izglītību | Eiropas Parlaments

Čehijas prezidents Vāclavs Havels par to, ka viņš jūtas kā eiropietis, četrus gadus pirms viņa valsts iestāšanās ES. Vāclavs Havels bija gan Čehoslovākijas pēdējais prezidents, gan arī pirmais demokrātiski ievēlētais prezidents valstī pēc komunistiskā režīma krišanas, kā arī pirmais Čehijas Republikas prezidents pēc tās dibināšanas. 2000. gadā — četrus gadus pirms viņa valsts iestāšanās ES — viņš uzrunā Eiropas Parlamentā runāja par eiropeiskuma izjūtu un Eiropas vienotību. * Noskatieties pilnu runu Eiropas Parlamenta Multimediju centrā.

Vāclava Havela runa par Eiropas identitāti | Eiropas Parlaments

Libērijas līdere Elēna Džonsone Sirlīfa aicināja sniegt starptautisku palīdzību, lai nepieļautu vardarbības atsākšanos viņas valstī pēc 14 gadus ilgā pilsoņu kara. Pirmā sieviete, kas ievēlēta par Āfrikas valsts prezidenti, uzstājās Eiropas Parlamentā 2006. gada septembrī vien astoņus mēnešus pēc stāšanās amatā. Viņa sacīja, ka Libērijas iedzīvotāji ir apņēmības pilni atstāt aiz muguras konfliktu, kas beidzās 2003. gadā. Viņa runāja par kara nodarītajiem postījumiem, atjaunošanas un izlīguma grūtībām un nepieciešamību pēc starptautiskas palīdzības ilgtspējīgai attīstībai. * Noskatieties visu runu Eiropas Parlamenta Multimediju centrā: http://epyoutube.eu/SpeechEllenJohnson

Elēnas Džonsones Sirlīfas runa par Libēriju | Eiropas Parlaments

Nobela miera prēmijas laureāts Deniss Mukvēge nosoda izvarošanu un vardarbību pret sievietēm kā karadarbības paņēmienu. Viņš nodibināja Panzi slimnīcu, kas atrodas Bukavu pilsētā Kongo Demokrātiskajā Republikā. Būdams ginekologs, viņš sniedza palīdzību tūkstošiem sieviešu, kas viņa dzimtenē cietušas no seksuālas un dzimumbalstītas vardarbības. Eiropas Parlaments novērtēja viņa darbu, 2014. gadā piešķirot viņam Saharova balvu par domas brīvību. Četrus gadus vēlāk viņš ieguva Nobela miera prēmiju. Viņš turpina vērst sabiedrības uzmanību uz seksuālo vardarbību pret sievietēm bruņotu konfliktu laikā. * Noskatieties visu runu Eiropas Parlamenta Multimediju centrā: http://epyoutube.eu/SpeechMukwege

Dr. Denisa Mukvēges runa Eiropas Parlamentā par seksuālo vardarbību Kongo

Pāvests Jānis Pāvils II sacīja, ka Vatikāns pilnībā atbalsta notiekošo Eiropas veidošanu – miermīlīgu procesu, kas apvieno cilvēkus un kalpo pasaulei kā vaduguns. Viņš aicināja uz iecietību starp cilvēkiem un ticībām un saudzīgu attieksmi pret dabu. Pāvests runāja par kristietības nozīmi Eiropas pagātnē un nākotnē. Viņš bija pirmais pāvests, kas apmeklēja Eiropas Parlamentu un uzrunāja to Strasbūrā 1988. gada oktobrī. * Noskatieties visu runu Eiropas Parlamenta Multimediju centrā: http://epyoutube.eu/SpeechPopeJohnPaulII

Pāvesta Jāņa Pāvila II runa par Eiropas veidošanu | Eiropas Parlaments

Piecas dienas pēc Krievijas karaspēka iebrukšanas Ukrainā valsts prezidents Volodimirs Zelenskis uzrunāja Eiropas Parlamentu videosavienojumā no aplenktās Kijevas. Savā kaismīgajā runā viņš slavēja ukraiņu drosmi, nosodīja bezjēdzīgo slepkavošanu un aicināja Eiropas Parlamentu atbalstīt Ukrainas pieteikumu par iestāšanos ES. * Noskatieties pilnu 2022. gada 1. marta runas ierakstu Eiropas Parlamenta Multimediju centrā: http://epyoutube.eu/speechZelenskyy

Volodimira Zelenska runa par karu Ukrainā | Eiropas Parlaments

Dienvidāfrikas līderis Nelsons Mandela aicināja nevilcinoties izbeigt aparteīda sistēmu un sākt izlīgumu. Tas notika 1990. gada jūlijā. Tikai četrus mēnešus pēc viņa atbrīvošanas no 27 gadus ilgā ieslodzījuma. Tajā laikā Dienvidāfriku joprojām pārvaldīja baltādaino minoritātes valdība. Četrus gadus pēc šīs runas Mandela kļuva par demokrātiskās Dienvidāfrikas pirmo prezidentu. * Noskatieties pilnu runu Eiropas Parlamenta Multimediju centrā.

Nelsona Mandelas runa par aparteīdu | Eiropas Parlaments

Holokaustā izdzīvojušajai Simonei Veilai Eiropas Savienības izveide ir vissvarīgākais notikums pēdējo 50 gadu laikā. 1995. gadā, holokausta 50. gadadienā, Veila Eiropas Parlamentam skaidroja, kā viņas pagātnes traģēdijas stiprināja viņas ticību Eiropas projektam. Viņa sacīja, ka ir svarīgi atgādināt jaunajai paaudzei par Eiropas Savienības nozīmīgo lomu miera un vienotības veicināšanā, īpaši laikā, kad ES tiek kritizēta. 1927. gadā Francijā dzimusī Veila izdzīvoja nacistu koncentrācijas nometnēs un ieņēma nozīmīgu lomu Eiropas feminisma un politikas procesos. 1979. gadā viņa kļuva par pirmo tieši ievēlētā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju un bija pirmā sieviete, kas vadīja asambleju. * Visu runu (12 minūtes) iespējams noskatīties Eiropas Parlamenta Multivides centrā: http://epfacebook.eu/q5D7

Simones Veilas runa par atziņām pēc holokausta | Eiropas Parlaments

1992. gadā Lielbritānijas karaliene Elizabete II Strasbūrā uzrunāja Eiropas Parlamentu. Pēc viņas runas tika parakstīts Māstrihtas līgums, kas ir mūsdienu Eiropas Savienības pamats. Atsaucoties uz Vinstona Čērčila teikto, viņa pateicās tiem, kas pēc konfliktiem atjaunoja Eiropu, un slavēja Parlamentu kā vadošo demokrātisko forumu. * Noskatieties pilnu runu Eiropas Parlamenta Multimediju centrā:
 http://epfacebook.eu/q5z8

Karalienes Elizabetes II runa par ES vienotību | Eiropas Parlaments

Fransuā Miterāns uzrunāja Eiropas Parlamentu Strasbūrā 1995. gada janvārī. Tā bija viena no viņa pēdējām nozīmīgākajām uzrunām Francijas prezidenta amatā. Nosodot nacionālismu, kas savulaik noveda pie kara, viņš aicināja eiropiešus būt vienotiem gaišākas nākotnes un miera vārdā. * Noskatieties pilnu runu Eiropas Parlamenta Multimediju centrā: http://epyoutube.eu/q5z7

Fransuā Miterāna runa par nacionālismu | Eiropas Parlaments

Rietumvācijas kanclers Helmūts Kols divas nedēļas pēc Berlīnes mūra krišanas Eiropas Parlamentā pauda savas cerības par atkalapvienotu Vāciju un Eiropu. Berlīnes mūris gandrīz trīs desmitgades sadalīja pilsētu, nāciju un kontinentu, līdz tika nojaukts 1989. gada 9. novembrī. Pēc tam izcēlās protesti Prāgā, un galu galā sabruka Padomju bloks. Šis ir vēsturisks mirklis un svarīgs solis pretī Aukstā kara izbeigšanai, Vācijas atkalapvienošanai un vienotas Eiropas izveidei. Šī runa tika pausta 1989. gada 22. novembrī Strasbūrā. * Noskatieties pilnu runas ierakstu Eiropas Parlamenta multimediju centrā: http://epfacebook.eu/q5D6

Helmūta Kola runa par Berlīnes mūra krišanu | Eiropas Parlaments

2015. gadā Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands aicināja Eiropas valstis dalīt atbildību par patvēruma meklētāju uzņemšanu. Tajā gadā ES saskārās ar vēl nepieredzētu migrācijas vilni, kad simtiem tūkstošu cilvēku, daudzi no kuriem bēga no kara Sīrijā, ieceļoja ES nelegālos veidos. Lielākā daļa no viņiem devās uz Vāciju un dažām citām valstīm. Vēsturiskā kopīgā uzrunā Eiropas Parlamentā Merkele un Olands aicināja kopīgi rīkoties, lai novērstu krīzes pamatcēloņus. *Pilnu runas ierakstu skatieties Eiropas Parlamenta multivides kanālā: http://epfacebook.eu/SpeechMerkelHollande

Merkeles un Olanda runas par migrācijas krīzi | Eiropas Parlaments

Cilvēktiesību aktīviste Nadija Murada uzrunā Eiropas Parlamentā 2016. gadā uzsvēra, ka līdztekus cīņai pret terorismu jāvēršas arī pret rasismu. Šo runu viņa teica, saņemot 2016. gada Saharova balva par domas brīvību, ko viņai piešķīra kopā ar Lamiju Adži-Bašaru. Teroristu grupējums "Islāma valsts" 2014. gadā abas šīs sievietes no Irākas jezīdu kopienas pārdeva verdzībā seksuālai izmantošanai. Muradai izdevās izbēgt un viņa pievērsās seksuālās vardarbības un cilvēku tirdzniecības upuru aizstāvībai. 2018. gadā viņa ieguva Nobela miera prēmiju. *Noskatieties visu runu Eiropas Parlamenta Multimediju centrā. *Noskatieties vēl citus video ar Saharova balvas laureātu uzrunām: http://epyoutube.eu/Sakharov_Prize_playlist

Nadijas Muradas runa par ekstrēmisma apkarošanu | Eiropas Parlaments

Dzimumu līdztiesības nodrošināšana, ar dzimumu saistītas vardarbības upuru aizsardzība un cīņa par taisnīgāku sabiedrību... Visā ES organizācijas strādā, lai aizstāvētu un veicinātu sieviešu tiesības.
     
Stella no organizācijas “Women on Top” Atēnās piedāvā seminārus sievietēm uzņēmējām, lai viņām būtu lielākas iespējas darbā un dzīvē. Viņa un viņas komanda rūpējas par to, lai sievietes būtu pietiekami kvalificētas, neatkarīgas un pārliecinātas par sevi.
 
Linda no biedrības “Centrs MARTA” Rīgā strādā, lai izskaustu ar dzimumu saistītu vardarbību un cilvēku tirdzniecību. Cietušajiem tiek piedāvātas psiholoģiskās un juridiskās konsultācijas.
    
Eiropas Parlaments darbojas, lai aizstāvētu sieviešu tiesības, sākot no nevienlīdzīgas darba samaksas izbeigšanas līdz diskriminācijas dzimuma dēļ izskaušanai. ES fondi, piemēram, Erasmus+, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds un Eiropas Sievietes valdēs atbalsta projektus, kas dod iespēju sievietēm visā ES.

Sieviešu tiesību veicināšana ES – iepazīstieties ar Stellu un Lindu

Connecting with the European Parliament is easy!    
 
Not only can you contact your MEPs or visit Parliament’s buildings in Strasbourg or Brussels, Parliament's offices in the EU and beyond hold events and debates, support citizens’ networks and provide information keeping you up to date on how the EU works and how you can help shape its future! 

Find out more in our short explainer.

182 rezultāti