Eiropas Savienība ir apņēmusies pastāvīgi uzlabot mācību iespējas un risināt ar izglītību saistītas problēmas. Lai to panāktu, ar Eiropas izglītības telpas (EIT) iniciatīvu ir plānots izveidot savstarpēji saistītāku izglītības sistēmu. Eiropas izglītības telpas galvenie mērķi ir uzlabot sadarbību un mobilitāti izglītībā un veidot iekļaujošas izglītības sistēmas. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir novērst šķēršļus studentu un pedagogu mācību mobilitātei.

Izglītības veicināšana: ieskats Eiropas Savienības mācību mobilitātes iniciatīvās

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Eiropas Savienība ir turpinājusi atbalstīt Ukrainas tautu, uzņemot bēgļus, nodrošinot aizsardzības aprīkojumu un finansiālo palīdzību. Karš ir smagi skāris visu Ukrainas sabiedrību un atņēmis daudziem Ukrainas jauniešiem turpmākas izglītošanās iespējas. 

IT profesors Kamils no Čehijas ar ES finansējuma atbalstu veido platformu “Digitālā universitāte”, lai Ukrainas studenti varētu turpināt mācības tiešsaistē.

Un Olena turpināja studēt ES kā programmas Erasmus+ dalībniece un jaunā Eiropas vēstniece Gdaņskā Polijā.

Izglītības nodrošināšana ukraiņiem kara laikā — iepazīstieties ar Kamilu un Olenu

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Eiropas Savienība ir turpinājusi atbalstīt Ukrainas tautu, uzņemot bēgļus, nodrošinot aizsardzības aprīkojumu un finansiālo palīdzību. Karš ir smagi skāris visu Ukrainas sabiedrību un atņēmis daudziem Ukrainas jauniešiem turpmākas izglītošanās iespējas. 
 
IT profesors Kamils no Čehijas ar ES finansējuma atbalstu veido platformu “Digitālā universitāte”, lai Ukrainas studenti varētu turpināt mācības tiešsaistē.
Un Olena turpināja studēt ES kā programmas Erasmus+ dalībniece un jaunā Eiropas vēstniece Gdaņskā Polijā.

Izglītības nodrošināšana ukraiņiem kara laikā — iepazīstieties ar Kamilu un Olenu — 9:16

Meiteņu tiesību aktīviste Malāla Jūsafzaja no Pakistānas uzrunā Eiropas Parlamentā uzsvēra izglītības nozīmi valstīs ar zemiem ienākumiem. Viņa teica šo runu, saņemot 2013. gada Saharova balvu par domas brīvību. * Noskatieties visu runu Eiropas Parlamenta multimediju centrā: http://epyoutube.eu/q5wV

Malālas Jūsafzajas runa par izglītību | Eiropas Parlaments

Digitālās plaisas mazināšana, ieguldījumi pētniecībā un inovācijā... Visā ES digitalizācijas procesā piedalās dažādu sabiedrības slāņu pārstāvji.  

Heigo un viņa “MindChip” komanda Igaunijā kopā ar Tallinas un Tartu universitātēm izstrādā autonomus kuģus un mākslīgā intelekta “kapteiņus”, lai palīdzētu vākt jūras datus. Zagorka brīvprātīgi darbojas uzņēmumā “Simbioza”, kas Slovēnijā mazina digitālo plaisu, mācot veciem un jauniem cilvēkiem izmantot digitālos rīkus.  

Eiropas Parlaments rūpējas par to, lai ikviens gūtu labumu no digitālās pārejas ES, ieguldot līdzekļus dažādos projektos, sākot no robotu pētniecības līdz skolu digitalizācijai, nodrošinot rīkus un zināšanas ikvienam. Tādas programmas kā Eiropas Reģionālās attīstības fonds, “Apvārsnis 2020” un “Erasmus+” iegulda līdzekļus inovācijā un reģionu kopīgā attīstībā.

ES digitalizācijas ieguvumi: iepazīstieties – Heigo un Zagorka – INTER

ES digitalizācijas ieguvumi: iepazīstieties – Heigo un Zagorka – VT

Brīva un neatkarīga prese ir jebkuras demokrātijas stūrakmens. Lai gan lielākajā daļā ES valstu plašsaziņas līdzekļu vide ir veselīga, neatkarīgu žurnālistiku nedrīkst uzskatīt par pašsaprotamu.

Karolis Vīšniausks ir ārštata žurnālists un redaktors bezpeļņas žurnālistikas telpā “NARA” Lietuvā. “NARA” žurnālisti nāk no bijušās komunistiskās valsts, tāpēc saprot, cik svarīgi demokrātijas aizsardzībai ir neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi.

Lukass Hansens ir redakcijas direktors “ENTR” – Eiropas mēroga plašsaziņas līdzekļu projektā, kas publicē Eiropas ziņas astoņās valodās. Viņu mērķis ir rosināt debates par dzīvi Eiropā un veicināt iesaistīšanos kopīgu Eiropas vērtību un ideju īstenošanā.

Eiropas Parlaments strādā, lai nodrošinātu, ka žurnālisti un plašsaziņas līdzekļi visā Eiropā var turpināt brīvi strādāt.

Demokrātijas aizsardzība ar žurnālistikas starpniecību: iepazīstieties ar Lukasu un Karoli_VT

Demokrātijas aizsardzība ar žurnālistikas starpniecību: iepazīstieties ar Lukasu un Karoli – VT

Once elected, Members of the European Parliament have an important job to do. They are the eyes, ears and voices of Europeans in the Parliament. You vote for them, then they vote for you!

Sitting in parliamentary groups, a bit like parties in national parliaments, MEPs listen to people’s concerns, debate, consult with interested parties and vote on laws.

Find out more about the role of MEPs!

The role of Members of the European Parliament - VT EE24

The role of Members of the European Parliament - 4-5 EE24

The role of Members of the European Parliament  -16:9 EE24

Pēc ievēlēšanas Eiropas Parlamenta locekļiem ir svarīgs uzdevums. Viņi ir eiropiešu acis, ausis un balsis Parlamentā. Jūs balsojat par viņiem, pēc tam viņi balso jūsu vietā! Darbojoties parlamentārās grupās, kas nedaudz līdzinās partijām valstu parlamentos, deputāti uzklausa iedzīvotāju bažas, debatē, apspriežas ar ieinteresētajām pusēm un balso par tiesību aktiem. Uzziniet vairāk par Eiropas Parlamenta locekļu lomu!

Eiropas Parlamenta locekļu loma

Daudzām sievietēm vienlīdzīgs darbs bieži vien nenozīmē vienlīdzīgu atalgojumu, darba un privātās dzīves līdzsvars var izrādīties mīts, un cīņa, lai izbeigtu vardarbību dzimuma dēļ, turpinās. Pēdējos četrus gadus šis Eiropas Parlaments ir strādājis pie sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības veicināšanas. Uzziniet, kā.

Dzimumu līdztiesība: vai esam to jau sasnieguši?

Parlaments vēlas mazināt ES budžeta atkarību no valstu iemaksām. Jauni t. s. "pašu resursi" ir būtisks veids, kā ES var finansēt nozīmīgākās programmas, piemēram, atveseļošanas plānu "NextGenerationEU".

ES budžeta finansēšana: "Atjaunojot sociālo un fiskālo taisnīgumu"

Es varu ēst nekaitīgākus pārtikas produktus. Es varu elpot tīrāku gaisu un dzert tīrāku ūdeni. Es varu dzīvot un mācīties, kur vien vēlos. Es varu zvanīt mājiniekiem par savas valsts cenām no jebkuras vietas ES. Es varu izmantot vienu un to pašu valūtu 19 valstīs. Tās ir tikai dažas lietas, ko es varu ES.

Ko es varu ES?

Ko ES dara mūsu labā? Tā nodrošina, ka mūsu pārtika un citas preces ir drošas. Tā savieno Eiropu ar drošu infrastruktūru, padarot ceļošanu lētāku un vieglāku. Vienotais tirgus sniedz darba iespējas miljoniem ES iedzīvotāju. Un zvanīt mājiniekiem no jebkuras ES valsts tagad ir lētāk kā jebkad agrāk. Nav slikti, vai ne?

Ko ES ir darījusi manā labā?

Pamatojoties uz Eiropas pilsoņu rekomendācijām, sagatavoti trīs simti divdesmit pieci priekšlikumi! Eiropas iestādēm 9. maijā iesniegs idejas par Eiropas nākotni, kas aptver tēmas no veselības līdz ekonomikai, no migrācijas līdz klimata pārmaiņām un ieteikumus demokrātijas stiprināšanai. Tikšanās laikā Strasbūrā šos priekšlikumus ES nākotnei apstiprināja pilsoņi kopā ar Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu deputātiem, komisāriem, valdību pārstāvjiem un citām ieinteresētajām personām.

Konferences plenārsēdē pieņem priekšlikumus ES nākotnei

Kā Eiropas Savienību ietekmē karš Ukrainā? Ko vēl varētu darīt Eiropas Savienība, lai palīdzētu Ukrainai aizstāvēties pret Krievijas agresiju? Šīs tēmas apspriedīs parlaments. Plenārsesijas dienas kārtībā ir arī mākslīgā intelekta potenciāla izmantošana, ierosinājumi par izmaiņām eirodeputātu ievēlēšanas kārtībā, kā arī jauni noteikumi par tālruņu un elektronisko ierīču vienotu lādētāju. Tas viss un vēl citi notikumi plānoti Strasbūrā.

Nākamnedēļ Strasbūrā: Ukraina, MI un vienots tālruņa lādētājs

Pēc gadu ilgušajiem pasākumiem, diskusijām un ideju iesniegšanas daudzvalodu digitālajā platformā konference par Eiropas nākotni ir gatava iesniegt savus priekšlikumus ES iestādēm. Šī procesa centrā bija pilsoņi, un secinājumi atspoguļo viņu redzējumu par nākotnes ES. Iestādes ir apsolījušas turpināt konferencē iesākto darbu, priekšlikumus pārvēršot konkrētās politikas nostādnēs. Noslēguma pasākums notiks Eiropas Parlamentā Strasbūrā 9. maijā — Eiropas dienā — tieši gadu pēc konferences atklāšanas.

77 rezultāti