Signing Ceremony Annual EU Day for the Victims of the Global Climate Crisis.

EP Plenary session - Commission statement - Protection of workers from extreme heat and other extreme weather phenomena resulting from the climate crisis

EP Plenary session - EU Day for the victims of the global climate crisis

Climate change package.

Belgique Wallonie Cul des Sarts energie electricte renouvelable naturel bio vert ecologie economie chaleur solaire ondulateur

Gethermal power station - Pipe installations.  Pipelines

Bus equipped with natural gas

2021. gads ir Eiropas Dzelzceļa gads, bet ko tas nozīmē? Lai ES līdz 2050. gadam varētu sasniegt klimatneitralitāti, būtiski jāsamazina transporta nozares radītās CO2 emisijas. Viens no šī gada mērķiem ir ieguldījumi dzelzceļā un vilcienu kā ilgtspējīga, droša un moderna transporta veida popularizēšana.

2021. gads: Eiropas Dzelzceļa gads

Pēc gada, kurā par dominējošo kļuva koronavīrusa pandēmija, Parlaments uzsāks darbu pie atveseļošanas. Darbību sāks budžets nākamajiem septiņiem gadiem un atveseļošanas fonds. Eirodeputāti aplūkos svarīgākos vides tiesību aktus, virzīs Eiropu kļūšanai par celmlauzi tehnoloģiju un mākslīgā intelekta jomā un palīdzēs kontinentam sagatavoties nākamajām veselības krīzēm. Šie un citi jautājumi tiks skatīti 2021. gadā.

Kas gaidāms 2021. gadā?

Eiropas Parlaments ir vienojies ar ES valdību pārstāvjiem par zaļāku un tālredzīgāku budžetu nākamajiem septiņiem gadiem, kas sekmēs arī straujāku atveseļošanos no Covid-19 pandēmijas. Pēc intensīvām, desmit nedēļu ilgām sarunām eirodeputāti ir izcīnījuši papildu 16 miljardu € novirzīšanu ES ieguldījumiem eiropiešu atbalstam, pētniecības veicināšanai un turpmāko krīžu risināšanai.

Vērienīgāks budžets, lai palīdzētu Eiropai atgūties

Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi daudzas nozares, tostarp Eiropas rūpniecību. Eirodeputāti pieprasa Komisijai izveidot jaunu industriālo stratēģiju, lai palīdzētu rūpniecības nozarei atveseļoties un kļūt zaļākai un digitālākai.

Pēcpandēmijas industriālā stratēģija

Priekšsēdētājs Sasoli paziņoja 2020. gada Saharova balvas par domas brīvību ieguvēju. Eirodeputāti izteica priekšlikumus par lauksaimniecības politikas nākotni un aicināja ieviest pasākumus, lai apturētu ES izraisītu atmežošanu un nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai. Viņi arī pauda savus ieteikumus tiesību aktu izstrādei mākslīgā intelekta jomā.

Plenārsesijas nozīmīgākie jautājumi – Saharova balva, lauksaimniecības politika un mākslīgais intelekts

Gandrīz pusi ES teritorijas sedz meži. Tiem ir būtiska nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Eirodeputāti vēlas, lai ES meža stratēģija patiešām veicinātu mežu un mežsaimniecības nozares uzplaukumu. Šai stratēģijai jākļūst par tiltu starp dalībvalstu politikām un ES vides aizsardzības mērķiem.

Eiropai nepieciešami zaļojoši meži, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām

Parlaments balsoja par augstāku mērķi emisiju samazināšanai līdz 2030. gadam un noteica, ka meža stratēģijai jāatbilst Eiropas zaļajam kursam. Eirodeputāti aicināja izveidot tiesiskuma mehānismu ES demokrātijas aizsardzībai, vienotus kolektīvās finansēšanas noteikumus un iegūt vairāk naudas, lai palīdzētu jauniešiem.

Plenārsesijas nozīmīgākie jautājumi – CO2 emisiju samazināšana, tiesiskums un jauniešu bezdarbs

Parlaments balsos par izmaiņām Eiropas Komisijā, formulēs savu nostāju par CO2 samazināšanas mērķiem un meža stratēģiju pēc 2020. gada. Briselē plānoti šie un citi notikumi.

Briselē plānotie notikumi: izmaiņas Komisijas sastāvā, klimata mērķi un tiesiskums

Eiropas Parlamenta prioritātes nākamo septiņu gadu budžetā ir klimats, pētniecība, jaunieši un veselība. Eirodeputātiem nav pieņemama finansējuma samazināšana jomās, kas palīdz atveseļoties un iegulda nākamajās paaudzēs.

Daudzgadu budžets: Parliaments aizstāv ES pamatprogrammas

Parlaments vēlas rūpīgi izstrādātu rīcības plānu, kā sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam un līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 60 % salīdzinājumā ar 1990. gadu, kas ir par 5 % vairāk, nekā paredzēts Komisijas piedāvājumā. Tāds ir klimata likuma mērķis.

Klimatneitrāla Eiropa līdz 2050. gadam

Lai ES līdz 2050. gadam spētu sasniegt oglekļneitralitāti, jāpāriet no fosilā kurināmā uz ilgtspējīgu enerģiju. Parlaments vēlas, lai Taisnīgas pārkārtošanās fondam tiktu piešķirts būtisks finansējums, kas palīdzētu reģioniem, rūpniecībai un darba ņēmējiem pāriet uz nākotnes enerģiju.

No oglēm uz tīru enerģiju: Eiropas zaļā pārkārtošanās

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena teica savu pirmo runu par stāvokli Eiropas Savienībā, izklāstot Parlamentam savu plānu, kā panākt zaļo atveseļošanu no Covid-19 krīzes. Galvenie debatēs apspriestie jautājumi bija klimats, vienotības un sadarbības nozīme un budžets nākamajiem septiņiem gadiem.

Fon der Leiena Parlamentam sola vest ES pretim zaļajai atveseļošanai

Gadu pēc ievēlēšanas Eiropas Komisijas priekšsēdētājas amatā Urzula fon der Leiene ir sākusi īstenot savā programmā ietvertās jaunās iniciatīvas. Parlamenta deputāti atskatīsies uz pagājušajiem divpadsmit mēnešiem un analizēs ES nākotni. Tiks pārrunāta atlabšana no Covid-19, finansējums nākamajiem septiņiem gadiem, klimata aizsardzība un ES starptautiskās lomas korekcija.

Drīzumā: 2020. gada debates par stāvokli Eiropas Savienībā

Lai gan ES līderi ir vienojušies par budžetu 2021.–2027. gadam un pasākumiem ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19, Parlaments ir paziņojis, ka nevar piekrist pašreizējam priekšlikumam. Tas uzskata par nepieņemamu finansējuma samazināšanu tādām programmām kā Erasmus+, “Apvārsnis Eiropa” un Zaļais kurss.

Parlaments nevar piekrist pašreizējam priekšlikumam par ES daudzgadu budžetu

Nākamajā pusgadā vienojošais faktors ir atveseļošanās pēc Covid-19 pandēmijas, un Parlaments izvērtēs svarīgus tiesību aktus lauksaimniecības, transporta un migrācijas jomā. Galvenais uzdevums ir nodrošināt ekonomikas atveseļošanos, vienlaikus sargājot darbvietas un vidi. Tas viss un daudz kas cits ir ieplānots Eiropas Parlamentā nākamajos sešos mēnešos.

Nākamie seši mēneši Parlamentā: ceļā uz atveseļošanos

Pēdējie seši mēneši Eiropai bija ļoti smagi, tomēr tā skatās nākotnē un iegulda ilgtermiņa risinājumos. Cīnoties ar Covid-19 sekām, ES piešķīrusi nepieredzēti apjomīgu finansējumu, lai atbalstītu iedzīvotājus, darbvietas un pētniecību. Risinot ārkārtas stāvokli klimata jomā, Parlaments turpināja cīnīties par videi draudzīgāku politiku un ambiciozākiem mērķiem.

Parlamenta līdz šim paveiktais 2020. gadā

Eiropas enerģijas piegādēm jābūt drošām un daudzveidīgām, bet arī videi draudzīgām. Tāpēc Parlaments vēlas atjaunināt Eiropas enerģētikas tīkla finansēšanas vadlīnijas, lai atbilstoši zaļajam kursam izpildītu ES klimata mērķus, vienlaikus nodrošinot, ka neviens reģions netiek pamests novārtā.

Daudzveidīga un droša Eiropas enerģētika

Jūlija plenārsesijā eirodeputāti diskutēs par ekonomikas atveseļošanu un daudzgadu budžetu. Viņi balsos par taisnīgākiem noteikumiem autopārvadātājiem un aicinās izstrādāt integrētu ES sabiedrības veselības stratēģiju. Briselē plānoti šie un citi notikumi.

161 rezultāti