Daudzgadu finanšu shēma (DFS) ļauj Eiropas Savienībai garākā laika posmā ieviest politikas un nodrošināt to efektivitāti. Parlaments strādā pie nākamās DFS, kas paredzēta laikam pēc 2021. gada.

DFS: ES budžeta sistēma nākotnes veidošanai

Eirodeputāti piedāvā risinājumus, kuru mērķis ir likvidēt terorisma finansēšanas avotus. Viņi aicina ES valstis aktīvāk apmainīties ar finanšu izlūkdatiem un rūpīgāk uzraudzīt pārskaitījumus.

Cīņa pret terorismu: pārtraucot džihādistu naudas plūsmu

Vai esat kādreiz domājis, cik ES jums izmaksā? Pavisam vienkārši — tie ir € 0,79 dienā. Tas ir mazāk nekā košļājamās gumijas paciņa un pustasīte kafijas dienā. Un vispozitīvākais ir tas, ka 94 % šīs naudas atgriežas ES valstīs.

Cik man izmaksā ES?

2017. gada Saharova balva par domas brīvību, piņķerīgās Brexit sarunas, Mjanmas varas iestāžu izvērstā etniskās musulmaņu rohindžu minoritātes vardarbīgā vajāšana, kā arī ES lauksaimniecības politikas reforma — 5 skaitļi raksturo šīs plenārsesijas notikumus.

No Brexit līdz Burmai: pieci skaitļi, kas raksturo šo Strasbūras plenārsesiju

2013. gadā uzsāktā Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva nodrošina finanšu atbalstu reģioniem, kuros ir augsts jauniešu bezdarba līmenis. Eirodeputāti vēlas, lai tagad dalībvalstis dotu savu artavu un veicinātu tik nepieciešamās reformas, kuru mērķis būtu nodrošināt jauniešu ilgtermiņa ilgtspējīgu nodarbinātību.

Jauniešu nodarbinātība ES — eirodeputāti vēlas inovatīvas pieejas

Parlaments balsos par virkni pasākumu, kuru mērķis ir veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu visā Eiropas Savienībā un ieviest daudzpusīgu invaliditātes stratēģiju. Tiks diskutēts par fosfātu izmantošanu kebabu gaļā un nākamā gada budžetu.

Plānotie notikumi: 2018. gada budžets, kebabi un daudzi citi

Novembra plenārsesijā tiks paziņots šā gada Lux filmu balvas ieguvējs. Strasbūrā izskatīto jautājumu lokā būs arī jauni noteikumi ar mērķi samazināt satiksmes negadījumu skaitu, imports par dempinga cenām no valstīm ārpus ES robežām un debates par nopludinātajiem “Paradīzes dokumentiem”.

Plānotie notikumi: Lux balvas ieguvējs, ceļu drošības pasākumi un “Paradīzes dokumenti”

Eiropas Parlaments atjaunina 1996. gadā pieņemtos noteikumus attiecībā uz darbā norīkotiem darba ņēmējiem ārzemniekiem. Mērķis ir labāk aizsargāt Eiropas darba ņēmējus, kas īslaicīgi tiek nodarbināti ārzemēs, un izvairīties no jebkāda veida sociālā dempinga.

Norīkotie darba ņēmēji: vienāds darbs, viena valsts, vienāda atlīdzība

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers Parlamentā Strasbūrā savā ikgadējā runā par stāvokli ES iezīmēja pozitīvu vīziju par Eiropas nākotni.

Junkera runa par stāvokli ES: “Eiropas burās atkal pūš vējš”

Eiropas Savienība normalizē attiecības ar Kubu, noslēdzot vēl nebijušu divpusējo vienošanos. Mērķis ir uzsākt politisko dialogu un veicināt tirdzniecību un sadarbību.

ES un Kuba: jauns sākums

Imports from outside the EU reached €468.2 billion in the first quarter of 2017. To avoid unfair competition for European businesses and workers, fines are imposed on third countries deemed to be “dumping” goods into the EU market. The European Parliament is looking at a new methodology for calculating anti-dumping duties, where “significant market distortions” are the basis for calculations.

Tackling trade dumping

Eiropas Parlaments risinās problēmas, sākot ar antidempinga maksājumiem, ES kosmosa stratēģiju, vēl nepieredzētu sadarbības nolīgumu ar Kubu un daudz ko citu.

Briselē plānotie notikumi: no antidempinga maksājumiem līdz Kubai

Pieci skaitļi, kas raksturo šo plenārsesiju: jauns energoefektivitātes marķējums, programmai Erasmus 30 gadi, no dzimuma atkarīga pensiju atšķirība, Eiropas kultūras galvaspilsētas un Eiropas subsīdijas.

No marķējuma līdz programmai Erasmus: 5 skaitļi, kas raksturo šo Strasbūras plenārsesiju

ES dalībvalstis saskaras ar darbinieku trūkumu virknē svarīgu nozaru — Eiropā līdz 2020. gadam nepieciešamība pēc kvalificētiem IKT darbiniekiem var pieaugt līdz 756 000, bet veselības aprūpes jomā varētu būt nepieciešams miljons profesionāļu. Pārskatītās ES zilās kartes programmas mērķis ir pasaules labāko un gaišāko prātu piesaiste.

ES zilā karte: trūkstošo prasmju aizpildīšana

Kādēļ būtu jāmaksā vairāk, zvanot saviem draugiem un ģimenes locekļiem no citas ES valsts? No 2017. gada jūnija viesabonēšanas papildmaksas Eiropā ir atceltas. Eiropas Parlaments cīnījās par šī aizlieguma ieviešanu, kopš 2007. gada nepārtraukti samazinot maksimālos viesabonēšanas tarifus. Tagad Jūs varat zvanīt, sūtīt īsziņas un lietot internetu jebkurā ES valstī par tādiem pašiem tarifiem kā mājās.

Viesabonēšanas atcelšana

Eirodeputātes Viviānas Rēdingas 10 gadus garā cīņa ir beigusies. Viņai izdevās atcelt viesabonēšanas maksas — šo cīņu viņa aizsāka, vēl būdama komisāre informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu jautājumos.

Viesabonēšanas beigas: Viviānas Rēdingas 10 gadus garā cīņa

Eiropas Savienība ir noteikusi ambiciozus mērķus attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Eiropas likumdevēji rūpīgi pēta Kopīgu centienu regulu (KCR), kas ir ES ievērojamākais instruments klimata jomā. Šis tiesību akts regulē aptuveni 60 % ES siltumnīcefekta gāzu emisiju.

Kopīgi centieni: Eiropas ambiciozo klimata mērķu pamats

Pieci skaitļi, kas raksturo šo plenārsesiju: apņemšanās pārcelt bēgļus, Ungārija pārkāpj ES vērtības, pārrobežu tiešsaistes straumēšana, ANO vadītāja vizīte un pārtikas atkritumu mazināšanas veidi.

113 rezultāti