Meeting on the subject of: Technology at the service of citizens : perspectives and limits.

President BUZEK chats on facebook

Konference par Eiropas nākotni tuvojas nobeigumam. Konferences plenārsesijā kopīgi piedalījās Eiropas un dalībvalstu parlamentu, ES iestāžu un pilsoniskās sabiedrības grupu dalībnieki, sociālie partneri un vietējo un reģionālo iestāžu pārstāvji. Viņi pabeidza darbu pie iedzīvotāju ieteikumiem par Eiropas vērtībām un demokrātiju, migrāciju un ES vietu pasaulē. Plenārsesijā arī apsprieda ieteikumus par veselību, klimata pārmaiņām, ekonomiku, kultūru un digitālo pārveidi.

Konferences plenārsesijā izstrādā iedzīvotāju ieteikumus par labākas ES veidošanu

Eiropas Parlaments gatavojas oficiāli atbalstīt vienošanos par Datu pārvaldības aktu. Šī tiesību akta mērķis ir sekmēt lielo datu un mākslīgā intelekta potenciālu Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzībām. Eirodeputāti vēlas veicināt datu koplietošanu visā ES un vairot uzticību šim procesam. Viņi pieprasījuši stingrus noteikumus privātuma un labas prakses jomā, lai varētu sekmēt inovāciju un efektivitāti. Taču kas tieši ir "lielie dati", un kā tos var izmantot?

Lielo datu izmantošana nākotnes pakalpojumu nodrošināšanai

77 % cilvēku ES labprātāk remontētu bojātās saimniecības preces, nekā aizstātu tās. Parlaments Eiropas Savienībā steidzami vēlas ieviest "tiesības labot", kas mudinātu ražotājus atvieglot patērētājiem ierīču labošanu tā vietā, lai pirktu jaunas.

Tiesības labot — jauna elpa patēriņa precēm

Tiešsaistes un digitālā saziņa ir pārņēmusi mūsu dzīvi. Mēs saskaramies ar digitālajiem tirgiem un pakalpojumiem it visos dzīves aspektos – kārtojot darījumus un izklaidējoties, pērkot un pārdodot, izplatot informāciju un vienkārši tērzējot. Bet kurš uzrauga platformas un uzņēmumus, kuri to visu nodrošina? Vai mūsu personas dati ir drošībā? Kā panākt labāka regulējuma ievērošanu? Tie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem atbildes sniegs divi nozīmīgi tiesību akti – Digitālo tirgu akts un Digitālo pakalpojumu akts.

Digitālā joma: “Mēs atgūstam kontroli”

Konferences par Eiropas nākotni plenārsēde sanāca ar mērķi precizēt konkrētus pilsoņu paneļdiskusijās formulētus ieteikumus par to, kā uzlabot un reformēt ES. Eiropas Parlamenta deputātiem piebiedrojās valstu parlamentu deputāti, kā arī ES iestāžu, pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru pārstāvji. Kopā ar pilsoņu paneļdiskusiju pārstāvjiem viņi precizēja priekšlikumus par ekonomiku, digitālo pārkārtošanos, veselības aprūpi un izglītību. Plenārsēdē tika spriests arī par ES vērtībām un demokrātiju, kā arī bloka vietu pasaulē un klimata pārmaiņām.

Plenārsēdē tiek virzītas pilsoņu idejas par nākotnes ES

Eiropas Savienībai ir apņēmīgāk jārīkojas, lai apturētu bīstamus ārvalstu centienus graut demokrātiju − tāds bija galvenais secinājums, pie kura nonāca Parlamenta īpašā komiteja attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos demokrātiskajos procesos. Kopš Krievija iebrukusi Ukrainā, īpaši svarīga ir nepieciešamība pēc reālas rīcības. Dezinformācija, valdošās šķiras rīkota izzagšana, kiberuzbrukumi − komitejas priekšsēdētājs un ziņojuma autore norāda, ka ES nepieciešams attīstīt noturību.

Ārvalstu iejaukšanās: “Risinājums ir plašāka demokrātija”

Eiropas pilsoņi ir nobalsojuši par 48 ieteikumiem, kas palīdzēs veidot nākotnes ES. Eiropas pilsoņu grupas trešajā un noslēdzošajā sesijā par spēcīgāku ekonomiku, sociālo taisnīgumu un nodarbinātību, izglītību, kultūru un sportu, kā arī digitālo pārveidi Dublinā piedalījās aptuveni 200 dalībnieku. Pārstāvji šos ieteikumus iesniegs konferences par Eiropas nākotni plenārsēdē Eiropas Parlamentā Strasbūrā.

Ekonomika, nodarbinātība, digitalizācija, jaunatne: pilsoņi sniedz ieteikumus Dublinā

Parlaments pauda atbalstu Ukrainai laikā, kad Krievija koncentrē karaspēku tās pierobežā. Tas apsprieda arī ES finansējuma sasaisti ar tiesiskumu un aicināja izmeklēt spiegprogrammas Pegasus izmantošanu ES teritorijā. Eirodeputāti arī aicināja uzlabot vēža pacientu aprūpi un piekļuvi zālēm pārrobežu līmenī.

Plenārsesijas nozīmīgākie jautājumi – Krievija, tiesiskums un spiegprogramma Pegasus

Rotaļlietu drošuma standarti ES ir augstāki nekā vairumā citu pasaules valstu, bet eirodeputāti bažījas, ka ne visas ES tirgotās rotaļlietas atbilst standartiem. Arvien vairāk rotaļlietu tiek iegādātas tiešsaistē no valstīm ārpus bloka, tāpēc eirodeputāti uzskata, ka 2019. gadā pieņemtie noteikumi ir jāatjaunina.

Parlaments aicina pieņemt stingrākus rotaļlietu drošuma noteikumus

Šā gada pirmajā plenārsesijā eirodeputāti par savu jauno priekšsēdētāju ievēlēja Robertu Metsolu un apsprieda ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu Francijas prioritātes ES prezidentūras laikā. Parlaments balsoja par drošākiem digitāliem pakalpojumiem un dzīvnieku pārvadāšanu.

Plenārsesijas nozīmīgākie jautājumi – jaunā Parlamenta priekšsēdētāja un tiešsaistes platformas

Šī gada pirmajā plenārsēdē plānots ievēlēt jaunu Parlamenta priekšsēdētāju. Eirodeputāti arī apspriedīs ar Francijas prezidentu Makronu šis valsts izvēlētās prioritātes ES rotējošajai prezidentūrai. Parlaments balsos par labāku regulējumu, lai nodrošinātu dzīvnieku humānāku pārvadāšanu. Tas viss un vēl citi notikumi plānoti Strasbūrā.

Nākamnedēļ Strasbūrā: Parlamenta priekšsēdētājs, Francijas ES prezidentūra un dzīvnieku pārvadāšana

Parlamenta 2022. gada darba kārtības centrā būs Eiropas nākotne, pilsoņiem iezīmējot savu redzējumu par rītdienas ES. Tiks izvērtēti pamata tiesību akti par vides aizsardzību un klimatneitralitātes sasniegšanu. Eirodeputāti arī skatīs jauno regulējumu par digitālajiem pakalpojumiem un mākslīgo intelektu, kas darbosies gan cilvēku, gan uzņēmumu labā. Šie un citi jautājumi tiks skatīti 2022. gadā.

Kas gaidāms 2022. gadā?

Parlaments ir piešķīris 2021. gada Saharova balvu par domas brīvību ieslodzītajam Krievijas opozicionāram Aleksejam Navaļnijam. Eirodeputāti arī balsoja par iespējām nodrošināt dzimumu līdztiesību un apsprieda spriedzes palielināšanos uz Krievijas un Ukrainas robežas.

Plenārsesijas nozīmīgākie jautājumi – Navaļnijs, dzimumu līdztiesība, Ukraina un citi

2021. gada pēdējā plenārsēdē Parlaments piešķirs Aleksejam Navaļnijam 2021. gada Saharova balvu par domas brīvību. Eirodeputāti diskutēs par to, ka vajadzētu ciešāk regulēt lielās tiešsaistes platformas, un balsos par 2022. gada pasludināšanu par Eiropas Jauniešu gadu. Tas viss un vēl citi notikumi plānoti Strasbūrā.

Nākamnedēļ Strasbūrā: Saharova balva, interneta milži un jaunieši

Aptuveni 800 cilvēku no visas Eiropas septembrī un oktobrī sanāca Strasbūrā uz Eiropas pilsoņu paneļdiskusijām, lai apspriestu izaicinājumus, ar kuriem saskaras ES. Viņu priekšlikumi ir neatņemama daļa no konferences par Eiropas nākotni un palīdzēs veidot nākotnes ES.

Veidojot nākotni: 4 ES pilsoņu paneļdiskusijas nedēļas nogalēs

Jau vairāk nekā četrus gadus eiropieši, ceļojot ES teritorijā, var izmantot “viesabonēšanu kā mājās” un zvanīt no ārzemēm bez papildu maksas. Apmeklējot citas valstis darba darīšanās vai atpūtas braucienā, zvanu veikšana, īsziņu sūtīšana un datu izmantošana ārzemēs izmaksā tikpat, cik savā valstī. Eirodeputāti vēlas paplašināt un atjaunināt tiesību aktus, pielāgojot tos nākamajai desmitgadei.

Mobilie sakari: viesabonēšana neapstājas!

Kiberuzbrukumu skaits pieaug. Labākā gadījumā tie ir tikai kaitinoši. Sliktākajā gadījumā apdraudēta ir cilvēku dzīvība un iztika. Parlaments aicina izstrādāt vispusīgu kiberdrošības stratēģiju, kas aizsargātu pilsoņus pret kibernoziedzniekiem.

Noturīga ES kiberdrošības stratēģija

Nākamajā nedēļā Parlaments spriedīs par neseno enerģijas cenu lēcienu un formulēs savu nostāju par ES un ASV attiecībām. Eirodeputāti diskutēs par to, kā cīnīties pret vardarbību ģimenē pēc šķiršanās, un vērtēs ES Patvēruma aģentūras pilnvaru paplašināšanu.

168 rezultāti