EP Plenary session - Oral Questions - Empowering European Youth: post-pandemic employment and social recovery

Eiropas Parlaments atzīmē otro ikgadējo dzimumu līdztiesības nedēļu! Dzimumu līdztiesība ir Parlamenta uzmanības centrā visās ES politikas jomās – no digitālās jomas līdz zaļajai pārkārtošanai, no tirdzniecības līdz nodarbinātībai. ES turpina veidot taisnīgāku, vienlīdzīgāku sabiedrību ikvienam.

Klāt 2021. gada dzimumu līdztiesības nedēļa!

Aptuveni 800 cilvēku no visas Eiropas septembrī un oktobrī sanāca Strasbūrā uz Eiropas pilsoņu paneļdiskusijām, lai apspriestu izaicinājumus, ar kuriem saskaras ES. Viņu priekšlikumi ir neatņemama daļa no konferences par Eiropas nākotni un palīdzēs veidot nākotnes ES.

Veidojot nākotni: 4 ES pilsoņu paneļdiskusijas nedēļas nogalēs

Strasbūrā ir notikusi pirmā Eiropas pilsoņu paneļdiskusija! 200 eiropiešu sanāca uz trīs dienu ilgu vēsturisku līdzdalības demokrātijas pasākumu. Viņi sprieda par ekonomiku un to, kā padarīt to taisnīgāku un noturīgāku pret krīzēm, kā arī diskutēja par tādiem jautājumiem kā digitālā pārkārtošanās un jauniešu bezdarbs.

Konference par Eiropas nākotni: eiropieši spriež par taisnīgāku ekonomiku

Eirodeputāti ar Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu diskutēja par viņas paveikto gada laikā, kā arī sprieda par humāno krīzi Afganistānā un ES darba tirgus pieejamības atvieglošanu augsti kvalificētiem ārvalstu darba ņēmējiem. Tas viss un daudz kas cits norisinājās Parlamentā šajā nedēļā.

Plenārsesijas nozīmīgākie jautājumi – debates par stāvokli ES, Afganistānas krīze un LGBTIQ tiesības

Eirodeputāti Strasbūrā notikušajās debatēs par stāvokli Eiropas Savienībā vētīja Komisijas paveikto. Debašu laikā cita starpā tika runāts par tādiem jautājumiem kā reaģēšana uz pandēmiju, ekonomikas atveseļošana, klimata pārmaiņas un ES loma pasaulē.

2021. gada debates par stāvokli Eiropas Savienībā

ES iedzīvotājiem novecojot, dažās ekonomikas nozarēs novērojams jaunu darbinieku trūkums. Ar Eiropas zilo karti ES plāno padarīt Eiropas darba tirgu vieglāk pieejamu augsti kvalificētiem darba ņēmējiem. Šo soli atbalsta arī Eiropas Parlaments.

ES zilā karte augsti kvalificētiem ārvalstu darba ņēmējiem

ESF+ mērķis ir ieguldīt cilvēkos un uzlabot sociālo atbalstu un iekļaušanu Eiropā. Parlaments vēlas nodrošināt visiem bērniem vienādas starta pozīcijas, jauniešiem labākas iespējas atrast darbu, iesaistoties māceklībā un apmācībās, kā arī atbalstīt neaizsargātākās iedzīvotāju grupas.

Eiropas Sociālais fonds Plus: palīdzība visneaizsargātākajiem

ES šobrīd notiek dziļas un paliekošas demogrāfiskās izmaiņas. Iedzīvotāji noveco, dzimstība samazinās, un lauku reģionos cilvēku paliek arvien mazāk. Vienlaikus lielākās Eiropas pilsētas turpina plesties plašumā, jo cilvēki darba meklējumos pārvietojas uz turīgākiem reģioniem. Lai gan pandēmija varētu ietekmēt šo procesu, jo cilvēki pārceļas uz lauku reģioniem, kā ES varētu risināt šo demogrāfisko nelīdzsvarotību? Parlaments vēlas vienoties par demogrāfisko kursu.

Risinot ES demogrāfiskās problēmas

ES iestāžu priekšsēdētāji parakstīja deklarāciju, kura paredz uzsākt konferenci par Eiropas nākotni, kas sniegs pilsoņiem iespēju veidot ES politikas. Deputāti arī pieņēma Eiropas līmeņa veselības programmu “ES – veselībai” un ambiciozu stratēģisko ieguldījumu plānu InvestEU. Parlaments aicināja veikt pasākumus, lai palīdzētu cilvēkiem ar invaliditāti iesaistīties darba tirgū, un nosvinēja Starptautisko sieviešu dienu.

Plenārsesijas nozīmīgākie jautājumi – Eiropas nākotne, “ES – veselībai” un cilvēki ar invaliditāti

During the crisis, the EU can provide financial assistance under the Sure programme in the form of loans granted on favourable terms to EU countries that request support. Assistance helps finance national short-time work schemes, unemployment benefits and similar job protection measures. This infoclip shows consequences of the COVID-19 crisis on jobs and employment.

Infoclip: Employment – Jobs impacted by the COVID-19 crisis

Eiropas Parlaments vēlas panākt, lai "tiesības atslēgties" Eiropas Savienībā kļūtu par likumīgām tiesībām. Eirodeputāti uzskata, ka strādājošajiem pec darba laika beigām nav jāizjūt spiediens atbildēt uz darba saziņu. Šis likums kļuvis vēl nepieciešamāks pandēmijas un tāldarba ietekmē.

Tiesības atslēgties no darba

ES strādā pie 750 miljardus eiro vērta atveseļošanas plāna, lai mazinātu koronavīrusa pandēmijas ietekmi un bruģētu ceļu uz ilgtspējīgu nākotni, kas ļautu Eiropai atgūties un kļūt spēcīgākai un videi draudzīgākai.

Kā ES plāno palīdzēt Eiropai atveseļoties no Covid-19 krīzes?

Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi daudzas nozares, tostarp Eiropas rūpniecību. Eirodeputāti pieprasa Komisijai izveidot jaunu industriālo stratēģiju, lai palīdzētu rūpniecības nozarei atveseļoties un kļūt zaļākai un digitālākai.

Pēcpandēmijas industriālā stratēģija

Gandrīz pusi ES teritorijas sedz meži. Tiem ir būtiska nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Eirodeputāti vēlas, lai ES meža stratēģija patiešām veicinātu mežu un mežsaimniecības nozares uzplaukumu. Šai stratēģijai jākļūst par tiltu starp dalībvalstu politikām un ES vides aizsardzības mērķiem.

Eiropai nepieciešami zaļojoši meži, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām

Pēc Fila Hogana atkāpšanās no tirdzniecības komisāra amata Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena veikusi izmaiņas savā komandā. Eirodeputāti sarīkoja divas ārkārtas uzklausīšanas tirdzniecības un finanšu komisāru amatu kandidātiem. Ekonomikas un monetāro lietu komiteja uzklausīja Parlamenta priekšsēdētāja vietnieci Mareidu Makginesu, kura pretendē uz finanšu komisāra portfeli. Lēmumu par viņas apstiprināšanu amatā pieņems Parlaments.

Parlaments uzklausa komisāra amata kandidāti Mareidu Makginesu

Romi ir Eiropas lielākā minoritāte – ES dzīvo aptuveni 6 miljoni romu. Eiropas Parlaments vēlas darīt vairāk, lai garantētu viņu pamattiesību aizsardzību un piekļuvi labai izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpei un mājvietām.

Eirodeputāti pieprasa rīcību romu atstumtības izbeigšanai

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena teica savu pirmo runu par stāvokli Eiropas Savienībā, izklāstot Parlamentam savu plānu, kā panākt zaļo atveseļošanu no Covid-19 krīzes. Galvenie debatēs apspriestie jautājumi bija klimats, vienotības un sadarbības nozīme un budžets nākamajiem septiņiem gadiem.

Fon der Leiena Parlamentam sola vest ES pretim zaļajai atveseļošanai

Kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma ES ir aktīvi iesaistījusies koordinēšanas pasākumos, cīnoties gan pret veselības krīzi, gan pret tās ietekmi uz ekonomiku. Lūk, desmit ES ieviesti pasākumi, lai palīdzētu Eiropai atgūties.

83 rezultāti