Parlaments apstiprināja ārkārtas rīcības plānus, lai mazinātu iespējamā bezvienošanās Brexit sekas. Tuvojoties Eiropas vēlēšanām, ES gatavojas cīnīties pret naidīgu propagandu un nepatiesas informācijas izplatīšanu. Parlaments arī piedāvāja savus ieteikumus ES klimata politikas ceļvedim līdz 2050. gadam un atbalstīja līdzdalības demokrātijas iniciatīvu sekmēšanu.

No Brexit līdz klimata politikai: 4 skaitļi no Strasbūras

Reaģējot uz Brexit līguma vēsturisko noraidījumu Apvienotās Karalistes parlamenta Pārstāvju palātā, Eiropas Parlaments sanāksmē apsprieda situāciju ar Brexit. Deputāti balsoja par Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda atjaunināšanu, kā arī apstiprināja jaunu investīciju programmu "InvestEU". Viņi balsoja arī par ES pesticīdu apstiprināšanas procedūras uzlabošanu.

No Brexit līdz pesticīdiem: 5 skaitļi no Strasbūras

Parlamentam tas būs saspringts gads, jo maijā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Turpināsies debates par Eiropas nākotni, kas ir kļuvušas vēl aktuālākas, ņemot vērā Apvienotās Karalistes gaidāmo izstāšanos no ES, kā arī tiks apspriesti tirdzniecības nolīgumi, bezvadītāja automobiļi un trauksmes cēlēju aizsardzība — tas viss plānots 2019. gadā.

Plānotie notikumi 2019. gadā

12. septembrī Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers Parlamenta Strasbūras ēkā uzstājās ar savu ceturto un pēdējo runu par situāciju Eiropas Savienībā. Viņš aicināja veidot spēcīgu un vienotu Eiropu, brīdinot par populisma radīto apdraudējumu. Ņemot vērā pēc astoņiem mēnešiem plānotās Eiropas vēlēšanas, debatēs tika ieskicēts ambiciozs plāns Eiropas Savienībai, kurā būs 27 dalībvalstis.

Situācija Eiropas Savienībā 2018. gadā

No darbā norīkotiem darba ņēmējiem ārzemniekiem un digitālās ekonomikas līdz Brexit un Eiropas nākotnei — 2018. gada pirmajā pusē Eiropas Parlamentam bija darba pilnas rokas. Atskatīsimies uz pēdējo sešu mēnešu galvenajām tēmām.

Pārskats par Parlamenta darbu 2018. gada pirmajā pusē

Parlamenta deputātu skaits pēc Brexit samazināsies par 46 vietām; Nīderlandes premjerministrs ir kārtējais līderis, kas piedalījies debatēs par Eiropas nākotni; migrantu kuģim nonākot grūtībās Vidusjūrā, deputāti diskutēja par ārkārtas humānajām situācijām; viņi arī balsoja par uzlabojumiem kiberdrošības un dronu jomā.

No Parlamenta deputātu skaita līdz kiberdrošībai: 5 skaitļi, kas raksturo šo Strasbūras plenārsesiju

Eirodeputāti ierosina reformēt Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, lai veicinātu ES budžeta pielāgošanu nākotnes problēmu risināšanai.

Papildu budžeta resursi jaunu ES problēmu risināšanai

Eirodeputāti vērtēs ES budžeta shēmu, piedāvāto nodokļu sistēmu un pašu resursu sistēmu. Darba kārtībā būs arī diskusijas par ES un Apvienotās Karalistes attiecībām pēc Brexit.

Nākamnedēļ Strasbūrā: uzņēmumu ienākuma nodoklis, budžets un Brexit

Parlaments strādā pie ES nākamā ilgtermiņa budžeta. Daudzgadu finanšu shēmai (DFS) pēc 2020. gada jābūt ambiciozākai, lai varētu finansēt gan vecās, gan jaunās prioritātes. Strasbūras marta plenārsēdes laikā eirodeputāti balsos par Parlamenta prioritātēm.

Eiropas budžeta nodrošināšana pret nākotnes izaicinājumiem

Kā Eiropas Parlaments ir reaģējis uz Brexit? Pēc 50. panta iedarbināšanas 2017. gada martā Parlaments ir izveidojis koordinācijas grupu un sagatavojis vadlīnijas, lai reaģētu uz problēmām, ar kurām pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES saskarsies gan ES, gan Apvienotā Karaliste. Noslēgumā Parlaments arī dos zaļo gaismu galīgajam nolīgumam.

Eiropas Parlaments un Brexit

Šonedēļ Briseles plenārsēdes darba kārtībā ir bišu veselība, kā arī cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un terorisma finansēšanu.

Briselē plānotie notikumi: bites, nodokļi un terorisms

Eirodeputāti apstiprināja plānu pēc Brexit samazināt Parlamenta vietu skaitu no 751 līdz 705 deputātiem, noteica datumu, kurā potenciālās jaunās dalībvalstis varētu pievienoties ES, kā arī balsoja par dažādiem jautājumiem, sākot ar ģeobloķēšanu un sieviešu dzimumorgānu izkropļošanu un beidzot ar vasaras laika režīmu.

No plāniem pēc Brexit līdz vasaras laika režīmam: 5 skaitļi, kas raksturo šo Strasbūras plenārsēdi

Februāra plenārsesijā eirodeputāti runās par ģeobloķēšanas izbeigšanu un Parlamenta sastāva noteikšanu pēc Brexit. Viņi arī pievērsīsies vides jautājumiem, aplūkojot dekarbonizācijas programmas un jaunas pesticīdu jautājumu komitejas izveidi. Horvātijas premjerministrs ar eirodeputātiem debatēs par ES nākotni.

No ģeobloķēšanas līdz emisiju samazināšanai un pesticīdu jautājumu komitejas izveidei

Eirodeputāti pievēršas problēmām saistībā ar sarūkošo bišu populāciju un sieviešu dzimumorgānu izkropļošanu, kā arī meklē veidus, kā uzlabot Eiropas aizsardzības nozari. Viņi arī pieminēs Eiropas smagākās traģēdijas — holokausta — upurus.

Plānotie notikumi: Holokausta pieminēšana, bišu glābšana un citi...

Gada pēdējā plenārsesijā Eiropas Parlaments piešķirs Saharova balvu par domas brīvību, apspriedīs Brexit sarunu progresu un balsos par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) paplašināšanu. Paredzams arī balsojums par ieteikumiem cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā arī balsojums par to, vai atļaut izmantot fosfātus kebabu gaļā.

Plānotie notikumi: 2017. gada Saharova balva, Brexit un cīņa pret nodokļu nemaksāšanu

Pieci skaitļi, kas raksturo šo Strasbūras plenārsesiju: Brexit sarunas, kiberdrošība, Ryanair lidojumu atcelšana, pretrunīgais Katalonijas referendums un telekomunikāciju tiesību aktu pakete.

Pieci skaitļi, kas raksturo šo Strasbūras plenārsesiju: no Brexit līdz Katalonijai

Kāda pēc Brexit būs robeža starp Īrijas Republiku un Ziemeļīriju? Satraukušies ir cilvēki abās robežas pusēs. Eiropas Parlaments ir apņēmies nepieļaut robežkontroles atjaunošanu.

Brexit atbalss Īrijā: bažas par robežkontroles atjaunošanu

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers Parlamentā Strasbūrā savā ikgadējā runā par stāvokli ES iezīmēja pozitīvu vīziju par Eiropas nākotni.

44 rezultāti