Eiropas Savienība ir apņēmusies pastāvīgi uzlabot mācību iespējas un risināt ar izglītību saistītas problēmas. Lai to panāktu, ar Eiropas izglītības telpas (EIT) iniciatīvu ir plānots izveidot savstarpēji saistītāku izglītības sistēmu. Eiropas izglītības telpas galvenie mērķi ir uzlabot sadarbību un mobilitāti izglītībā un veidot iekļaujošas izglītības sistēmas. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir novērst šķēršļus studentu un pedagogu mācību mobilitātei.

Izglītības veicināšana: ieskats Eiropas Savienības mācību mobilitātes iniciatīvās

77 % cilvēku ES labprātāk remontētu bojātās saimniecības preces, nekā aizstātu tās. Parlaments Eiropas Savienībā steidzami vēlas ieviest "tiesības labot", kas mudinātu ražotājus atvieglot patērētājiem ierīču labošanu tā vietā, lai pirktu jaunas.

Tiesības labot — jauna elpa patēriņa precēm

Parlaments apspriedīs steidzamo situāciju Ukrainā vairāk nekā mēnesi pēc tam, kad Krievija uzsāka nelikumīgo, neprovocēto iebrukumu. Eirodeputāti balsos par jauninājumiem Eiropas enerģētikas tīkla uzraudzībā, kas pavērsīs ceļu modernai, neatkarīgai un zaļai enerģētiskai infrastruktūrai. Darba kārtībā ir arī sieviešu un meiteņu tiesības Afganistānā, "tiesības labot" patēriņa preces un "lielo datu" izmantošanas uzraudzība. Tas viss un vēl citi notikumi plānoti Strasbūrā.

Nākamnedēļ Strasbūrā — Ukraina, enerģētika, sievietes Afganistānā

Konferences par Eiropas nākotni plenārsēde sanāca ar mērķi precizēt konkrētus pilsoņu paneļdiskusijās formulētus ieteikumus par to, kā uzlabot un reformēt ES. Eiropas Parlamenta deputātiem piebiedrojās valstu parlamentu deputāti, kā arī ES iestāžu, pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru pārstāvji. Kopā ar pilsoņu paneļdiskusiju pārstāvjiem viņi precizēja priekšlikumus par ekonomiku, digitālo pārkārtošanos, veselības aprūpi un izglītību. Plenārsēdē tika spriests arī par ES vērtībām un demokrātiju, kā arī bloka vietu pasaulē un klimata pārmaiņām.

Plenārsēdē tiek virzītas pilsoņu idejas par nākotnes ES

Konference par Eiropas nākotni nedēļas nogalē atgriezās Eiropas Parlamentā Strasbūrā. Eiropas un valstu pilsoņu paneļdiskusijas pārstāvji izklāstīja savus ieteikumus par ES uzlabošanu, kā arī debatēja par tiem ar Eiropas un valstu likumdevējiem. Konferences plenārsesijas diskusijā par ES lomu pasaulē Ukrainas pārstāvji runāja par karu viņu dzimtenē. Darba kārtībā bija arī ekonomika, migrācija, darbvietas un digitālā pārveide, kā arī izglītība, kultūra, jaunatne un sports.

ES pasaulē un ekonomikā — pilsoņi piedāvā idejas

Eiropas Savienībai ir apņēmīgāk jārīkojas, lai apturētu bīstamus ārvalstu centienus graut demokrātiju − tāds bija galvenais secinājums, pie kura nonāca Parlamenta īpašā komiteja attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos demokrātiskajos procesos. Kopš Krievija iebrukusi Ukrainā, īpaši svarīga ir nepieciešamība pēc reālas rīcības. Dezinformācija, valdošās šķiras rīkota izzagšana, kiberuzbrukumi − komitejas priekšsēdētājs un ziņojuma autore norāda, ka ES nepieciešams attīstīt noturību.

Ārvalstu iejaukšanās: “Risinājums ir plašāka demokrātija”

8. marts ir Starptautiskā sieviešu diena. Gadu desmitiem Eiropas Parlaments ir cīnījies par dzimumu līdztiesību. Tomēr joprojām sievietes veic lielāko daļu aprūpes darba, ko neviens nemana. Ir jāsaprot!

2022. gada Starptautiskā sieviešu diena

Eiropas pilsoņi ir nobalsojuši par 48 ieteikumiem, kas palīdzēs veidot nākotnes ES. Eiropas pilsoņu grupas trešajā un noslēdzošajā sesijā par spēcīgāku ekonomiku, sociālo taisnīgumu un nodarbinātību, izglītību, kultūru un sportu, kā arī digitālo pārveidi Dublinā piedalījās aptuveni 200 dalībnieku. Pārstāvji šos ieteikumus iesniegs konferences par Eiropas nākotni plenārsēdē Eiropas Parlamentā Strasbūrā.

Ekonomika, nodarbinātība, digitalizācija, jaunatne: pilsoņi sniedz ieteikumus Dublinā

77. gadadienā kopš Aušvicas koncentrācijas nometnes ieslodzīto atbrīvošanas Eiropas Parlaments godināja holokausta upuru piemiņu, klātesot vienai no izdzīvojušajiem – Margotai Frīdlenderei. Uzrunā eirodeputātiem Vācijas rakstniece atsauca atmiņā izsūtīšanu no Berlīnes uz Terezīnas koncentrācijas nometni un atgādināja par ciešanām, ko nācās pārdzīvot miljoniem nacistu režīma upuru.

Eiropas Parlaments piemin holokausta upurus

2022. gads ir Eiropas Jaunatnes gads. Eiropa jau sen ir atzinusi, ka ieguldīt jauniešos nozīmē ieguldīt nākotnē. Eiropas Parlaments ir gadiem ilgi aktīvi atbalstījis politiku, programmas un projektus, kuru mērķis ir palīdzēt Eiropas jauniešiem. Atskatīsimies uz to, kā gadu gaitā pilnveidojās Eiropas jauniešu politika.

Laiku lokos: Eiropa un jaunieši

2021. gada pēdējā plenārsēdē Parlaments piešķirs Aleksejam Navaļnijam 2021. gada Saharova balvu par domas brīvību. Eirodeputāti diskutēs par to, ka vajadzētu ciešāk regulēt lielās tiešsaistes platformas, un balsos par 2022. gada pasludināšanu par Eiropas Jauniešu gadu. Tas viss un vēl citi notikumi plānoti Strasbūrā.

Nākamnedēļ Strasbūrā: Saharova balva, interneta milži un jaunieši

Konference par Eiropas nākotni ir savedusi kopā pilsoņus no visas ES ar vienu mērķi – apspriest idejas par nākotnes ES. Iepazīstieties ar Anju, Džošua un Palomu, kuri piedalījās pilsoņu paneļdiskusijā par ekonomiku, sociālo taisnīgumu, jauniešiem un digitālo pārveidi.

Anja, Džošua un Paloma: apspriežot ekonomiku, sociālo taisnīgumu un digitalizāciju

Erasmus+ ir ES programma, ar ko atbalsta izglītību, apmācību, sportu un jauniešus.

Kas ir Erasmus+?

ESF+ mērķis ir ieguldīt cilvēkos un uzlabot sociālo atbalstu un iekļaušanu Eiropā. Parlaments vēlas nodrošināt visiem bērniem vienādas starta pozīcijas, jauniešiem labākas iespējas atrast darbu, iesaistoties māceklībā un apmācībās, kā arī atbalstīt neaizsargātākās iedzīvotāju grupas.

Eiropas Sociālais fonds Plus: palīdzība visneaizsargātākajiem

Parlaments diskutēja par to, vai vajadzētu atteikties no Covid-19 vakcīnu patentiem, un pieņēma iekļaujošāku Erasmus+ programmu. Darba kārtībā bija arī klimats – eirodeputāti apstiprināja Taisnīgas pārkārtošanās fondu, lai palīdzētu reģioniem pielāgoties pārejai uz zaļo ekonomiku, un aicināja ES aktīvāk rīkoties vides aktīvistu aizsardzības jomā. Eirodeputāti arī apsprieda Izraēlas un Palestīnas konflikta eskalāciju.

Plenārsesijas nozīmīgākie jautājumi – Covid-19 vakcīnu patenti, Erasmus+ un vide

Eiropa kultūras jomā spēj piedāvāt tik daudz – kino, opera, balets, mūzikas festivāli... Tomēr pandēmijas laikā nozare ir smagi cietusi, un Eiropas Parlaments vēlas palīdzēt izpildītājiem, māksliniekiem un kultūras darbiniekiem pārvarēt krīzi. Programma “Radošā Eiropa” nodrošina finansējumu kultūras projektiem ar Eiropas pievienoto vērtību un idejām, kas palīdz veicināt vienlīdzību.

No baleta līdz breikbītam: atbalstot Eiropas radošumu

Parlaments balsos par tiesību aktu, kas atvieglos pāreju uz oglekļneitrālu ekonomiku un piedāvās stratēģijas ūdeņraža izmantošanai un enerģētikas sistēmām. Parlaments balsos par lielāku atbalstu kultūrai un divām nozīmīgām jaunatnes programmām – Eiropas Solidaritātes korpusu un Erasmus+. Šie un citi jautājumi tiks skatīti plenārsesijas laikā.

Nākamās plenārsesijas darba kārtībā: jaunatnes programmas, ekonomikas dekarbonizācija un kultūra

Eiropas Parlaments uzskata, ka problēmas, ar kurām saskaras ES un Āfrika, būtu jāuztver kā iespējas. Izstrādājot ES un Āfrikas nākotnes stratēģiju, abi kontinenti jāuzlūko kā vienlīdzīgi partneri, kas kopīgi virzīsies uz oglekļneitrālu un ilgtspējīgu nākotni. Tādas problēmas kā migrācija, laba pārvaldība un izglītība tām jārisina kopīgi.

ES un Āfrika – jauna partnerība nākotnei

Eiropas Parlaments ir vienojies ar ES valdību pārstāvjiem par zaļāku un tālredzīgāku budžetu nākamajiem septiņiem gadiem, kas sekmēs arī straujāku atveseļošanos no Covid-19 pandēmijas. Pēc intensīvām, desmit nedēļu ilgām sarunām eirodeputāti ir izcīnījuši papildu 16 miljardu € novirzīšanu ES ieguldījumiem eiropiešu atbalstam, pētniecības veicināšanai un turpmāko krīžu risināšanai.

77 rezultāti